SALACGRĪVAS JAUNIEŠI APMEKLĒ EIROPAS SIRDI
09.06.2025

SALACGRĪVAS JAUNIEŠI APMEKLĒ EIROPAS SIRDI

Krišjāņa Valdemāra divsimtgadei veltītā eseju konkursa “Manas izjūtas, pirmoreiz ieraugot jūru” veiksmīgākie dalībnieki no Salacgrīvas vidusskolas mācību gada noslēgumā apmeklēja vietas, ko Valdemārs savulaik nodēvējis par Eiropas sirdi. Lūk, ko lasām viņa 1885. gada rakstā “Latviešu tautas jūrniecība”:

“Kad velkam uz Eiropas karti līniju no tālākā Eiropas zemes stūra pret ziemeļu rītiem, Karas upi, uz tālāko dienvidvakara stūri Kap St. Vincent Portugālē – un otru līniju no tālākā ziemeļu stūra Nordkap Norvēģijā uz tālāko dienvidus stūri Kap Matapan Grieķijā, tad abas šīs līnijas satiekas mūsu Baltijas jūrā netālu no Kurzemes Kolkas raga. Tad nu šinī vietā ir Eiropas vidus, Eiropas sirds. Eiropas sirds ir latviešiem it tuvu un skubina uz jūru viņu sirdīgākos dēlus!”

Šoreiz gan izziņas braucienā pa K. Valdemāra dzīves un darba vietām Kurzemē devās čaklākās audzēknes – Elizabete Līcīte, Loreta Gulbe, Dagnija Kuka, Daniela Logina, Jasmīne Majore un vidusskolas absolvente Madara Upīte, kura jūras maģisko spēku izjūt ik dienas: 

“Jūra noteikti vienmēr būs manā sirdī, ņemšu to līdz visur, kur došos. Atgriezīšos atkal un atkal, lai atrastu savu miera ostu.”

Biedrības “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” organizētajā un Limbažu novada pašvaldības finansiāli atbalstītajā izziņas braucienā vispirms piestājām “Kaltenes klubā”, kur 1890. gadā celtajā koka arhitektūras šedevrā pašā jūras krastā savulaik bijusi barona Nolkena vasarnīca. Tagad tā atjaunota kā lieliska kultūrvieta ar zāli un skatuvi, ko grezno buras un vējarādītāji, ļaujot visiem interesentiem savām acīm baudīt Rojas Jūras zvejniecības muzeja krājuma priekšmetus. Te ar  izzinošu stāstījumu mūs aizrāva muzeja ilggadējā darbiniece Gundega Balode.

Izbraucot cauri Rojai, kur Valdemārs 15 gadu vecumā pirmoreiz ieraudzījis jūru, devāmies uz Kolkas ragu, lai savām acīm skatītu vietu, kur Mazjūra (Rīgas līcis) satiekas ar Dižjūru (Baltijas jūru). Vētras laikā te vērojams iespaidīgs krustvilnis, tomēr jāatceras, ka Kolkas raga apkaime ir ļoti bīstama peldētājiem, tādēļ jūras veldzi jāmeklē citviet piekrastē. Pa ceļam bieži bija jaušama seno zvejniekciemu piederība lībiskajai kultūrtelpai, pie mājām plīvoja zaļibaltzilie lībiešu karogi, ceļmalā uzraksti vēstīja, ka te mājiniekiem var nopirkt pepinātas lestes, karsti kūpinātas butes un citus jūras gardumus.

Lībiešu Saieta namā Kolkā moderni iekārtota un atraktīva ekspozīcija ikvienam pavēra ceļu uz “Lībiešu krastu”, tā bagātajām kultūras un kulinārā mantojuma tradīcijām.

Izziņas brauciena galamērķi sasniedzam Valdemārpilī, kur pie piemiņas akmens dižajam Latvietim, kura vārdu nes senā Sasmakas pilsēta, tika sumināti eseju konkursa labāko darbu autori, paužot vēlmi jauniešus ieraudzīt arī citos šīsvasaras Krišjāņa Valdemāra divsimtgades atceres pasākumos. Un to tiešām būs daudz.                                                                    

5. jūlijā Talsu pilsētas svētku laikā fonds “Valdemārs” rīko “Brokastis ar Krišjāņiem”, kad tiks uzklausīti vērtību stāsti par dižgariem Krišjāni Baronu un Krišjāni Valdemāru. Kā akcentēja fonda valdes locekle Karīna Leinberga – Lemberga, šī būs iespēja arī muzejiem un izstāžu vietām “iznākt” no savām telpām un parādīt to, kas ikdienā noglabāts krājumā. “Valdemārpils galdā” būšot radošā grāmatzīmju darbnīca, kur tiks dota iespēja rakstīt Valdemāra rokrakstā, savukārt “Rojas galds” priecēs ar mākslas plenēra “Vairo Valdemāra vērtības” darbiem.

Plaši amatiermākslas svētki Kolkas ragā būs Senās uguns naktī, savukārt 27. septembrī Ziedoņa muzejs savā desmitgadē aicina pārgājienā no Rojas caur Ārlavu uz Valdemārpili.

Mūspusē dižākais Krišjāņa Valdemāra daudzinājums izskanēs 26. jūlijā Latviešu jūrnieku salidojumā Ainažu Jūrskolas muzeja dārzā, lai turpinātos Salacgrīvas bākas Simtgades svētkos 30. augustā pie ostas mājas “Bura” Salacas labajā krastā.