“Salā” atver J. K. Broces izstādi
23.10.2020

Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrā – bibliotēkā “Sala” pagājušajā nedēļā atklāja Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas ceļojošo izstādi “Johana Kristofa Broces devums Latvijas novadpētniecībā: Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā.”

Johans Kristofs Broce (1742 – 1823) dzimis Vācijā, studējis Leipcigas un Vitenbergas Universitātēs, līdz 1768. gadā nonāk Rīgā, kur 46 gadus ir pedagogs Rīgas Ķeizariskajā licejā. Viņš pieskaitāms vēlīnajai humānisma virziena t. s. erudītu skolai, un par savu dzīves galveno uzdevumu uzskatīja vēstures avotu vākšanu un apstrādāšanu. J. K. Broces nozīmīgākais darbs ir oriģinālzīmējumi 10 ādā iesietos sējumos (3246 lpp.) “Monumente”.

Izstādes atklāšanā LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere atgādināja, ka brīvajā laikā Broce apceļoja mūsu zemi, toreizējo Livoniju, zīmēja un aprakstīja Latvijas un Igaunijas ārēs redzēto, visu, kas pašam likās interesants, vāca un krāja vēsturiskus materiālus, sava laikmeta liecības, zīmējumiem pievienojot rakstītus paskaidrojumus, kas reizēm iekļaujas dažās rindās, bet vietumis aizņem par vairākas lappuses.

Akadēmiskās bibliotēkas izpilddirektors Valdis Mazulis tuvāk pakavējās pie Broces 3130 lappusēm tušas zīmējumos, akvareļos un aprakstos, ko ar lielu rūpību 1997. gadā bibliotēka iekļāva digitālajā arhīvā ar augstas kvalitātes elektroniskajiem attēliem, restaurējot bojātos sējumus un izveidojot attēlu tiešsaistes datu bāzi. Ar gandarījumu varam atzīmēt, ka 2017. gadā J. K. Broces kolekcija tika iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.

Izstāde, kura jau pabijusi 15 valstu 50 pilsētās, uz Ungurpili atceļoja no Salacgrīvas biedrības “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs””, kas parūpējās, lai tā tiktu skatīta Salacgrīvas vidusskolā un muzejā sadarbības memoranda starp Salacgrīvas novada domi un LU Akadēmisko bibliotēku ietvaros. Nu attēli, kur mūspuse – Salacas upe un Grīva, Vecsalacas muiža un Salacgrīvas pilskalns – lūkojami arī “Salā”.

Mūspusē Broce bijis vairākkārt. 1780. gadā viņš apmeklējis Salacgrīvu un Vecsalacu, 1793. gadā – Bīriņus un Ozolmuižu, 1795. gadā – Limbažus, Nabi un Vilzēnus, 1817. gadā – Liepupi un Skulti. Limbažu novadam un Salacas pusei pavisam veltītas 45 zīmējumu lapas, kur, kā atzīmēja V. Kocere, “redzama neapstrīdama daudzu vienādu un stipri līdzīgu materiālās kultūras parādību līdzāspastāvēšana latviešu un lībiešu zemnieku sētās un vācu muižās.”

Gints Šīmanis