Gundega Repše Salacgrīvas novada bibliotēkā
13.06.2017

Salacgrīvas novada bibliotēkā viesojās rakstniece Gundega Repše, kas kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu vadītāju Liegu Piešiņu sapulcināja kuplu skaitu klausītāju un literatūras cienītāju.

Gundega Repše Latvijas vēstures romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” idejas autore.  

Šī projekta ietvaros pašai rakstniecei iznācis romāns “Bogene”. 

Liega Piešiņa: “Bogene” - grāmata, kura ir smaga viela, kura liek saprast kopsakarības, kuras īsti reizēm negribas, kuras uzplēš brūces, kas bijušas sadzijušas.

Gundega Repše:” Jēga kāpēc mēs rakājamies pagātnē ir, lai mēs neizdarītu tās pašas kļūdas.”

Uz jautājumu vai “Bogene” rakstījās viegli?

Autore atbild: “ Mehāniskās lietās nav grūtību vai vieglumu. Psiholoģiski bijis ļoti grūti rakstīt. Trīs gadus likās, ka nedzīvoju tagadnes dzīvi.”

Kā aizsākās šī sērija?

“Tā bija, kā kaprīze, kā maza dusmu lēkme situācijā, kad politiskā vide un sabiedriskā doma bija ļoti aktīvi nostājusies pret skatīšanos pagātnē, pret vēsturi, pret visu, kas ir depresīvs, pret ciešanām. Tas bija laiks, kad bija finanšu krīze un populāri bija uzskatīt, ka latviešu literatūras nemaz nav. Igauņu un lietuviešu vēsturisko filmu ietekmē ienāca prātā, ka varētu uzrakstīt par XX gadsimta notikumiem. Kas ar mums XX gadsimtā ir noticis?

Sākumā tika iecerēts stāstu krājums, kas beigās izauga romānu sērijā. 13 cilvēku komanda uzsāka šo procesu, kurš šogad noslēgsies. Īsto nozīmi šī romānu sērija iegūs, kad varēs viņu izlasīt secībā. “

Vai bija vajadzīga liela drosme, lai uzņemtos virsvadību šai sērijai?

Rakstniece atzīst, ka viņas raksturs neļāva domāt, kādas būs visam sekas. Vienīgi, kas mainījās pienākumā pret šo sēriju - nācās būt publiskai, braukāt apkārt, tikties, runāties un uzstāties. Tā bijusi kā personiskā augšana: “Nekur tu nespruksi, būs vien jāiet pie cilvēkiem!”

Gundega uzskata, ka katrs no autoriem ir absolūti līdzvērtīgs otram un viņa apbrīno to, ka latviešu raksturā bija iespēja vienoties kāda kopīga mērķa labā.

“Tas būtu kā paraugs visai sabiedrībai tā dzīvot, tad bez mērķa neizpaliek! “

Gundega atklāj, ka viņai patīk nezināmas lietas, viņa sevi dēvē par ziņkārīgu. Viņai patīk iepazīt cilvēkus, jo ir tik daudz noslēpumu ikvienā no mums.

Kā iemīlēt literatūru, kā mācīties to?

Sapņainajā tīņu vecumā Gundegai paveicies ar fantastiskiem literatūras skolotājiem. Lasīt sākusi no 5 gadu vecuma – arī pieaugušo grāmatas, jo bijušas lielas alkas pēc pieaugušo dzīves. Sveču gaismā lasīt mīļāko dzeju, tajā laikā neesot bijis apkaunojums - tas bijis forši būt trakam ideālistam, romantiķim. Autore uzskata, ka tad tā literatūra salējās kopā ar dzīvi.

“Svarīgs ir personības spēks - kāds tas skolotājs ir, kā viņš tevi iedvesmo.”

Par grāmatām, kuras rakstniece ieteiktu mums visiem izlasīt?

“Ingas Ābeles “Duna” un Andras Manfeldes “Virsnieku sievas” ir lieliskas, lūdzu, lasiet! Tie ir romāni ar patiesām jūtām un patiesām emocijām. Ar ļoti lielu izziņas materiālu, kas dod papildu vērtību. Šajos darbos ir noturēts līdzsvars.

Jūnijā iznāks Kristīnes Ulbergas darbs “Tur”, kas ir pavisam cits skatījums uz 70. gadu beigām 80. gadu sākumu, kas bija kā drūmākais stagnācijas un Brežņeva ēras pilnīgs bezcers. Kristīne Ulberga tajā apraksta alternatīvo komūnu Latvijas hipiju vidi, kas nekad nav latviešu literatūrā aplūkota.”

Rakstniece mums visiem iesaka izlasīt Džonatana Litela grāmatu “Labvēlīgās”.

Ko Gundega Repše šobrīd raksta?

“Šobrīd es rakstu par daudz visu vienlaikus. Joprojām pabeidzu visu šo vēstures romānu autoru portretus, kas drīz iznāks. Rakstu savu romānu par tagadni, kur darbība rit tagadējos laikos - nosaukums -“Retināts gaiss”. Un vēl visu ko.

Gribas ļaut sev, lai uznāk iegribas..

Esmu domājusi par mums visiem to, ka nevajag to šausmīgo skrējienu - vajag īstenot sevi, bet neskriet nemitīgi. Ļaujiet man vienkārši būt kā es dabīgi jūtos, nevis, ka mēs būtu tā kā tādi ierindnieki. Var taču tik interesanti un pilnasinīgi dzīvot, nevis pakļauties kolektīvam skrējienam.”

Diāna Reide

Salacgrīvas novada bibliotēka