Bibliotekāri iepazīst Somijas un Igaunijas bibliotēkas
07.06.2012

Laikā no 24. līdz 26.maijam Salacgrīvas novada bibliotēku pārstāves Hedviga Inese Podziņa un Iveta Lūse devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju un Igauniju, lai iepazītos ar minēto valstu bibliotēkām. Braucienu organizēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku konsultatīvais centrs, un tajā piedalījās ap 40 bibliotekāri no visas Latvijas.

No Rīgas uz Tallinu bibliotekāres aizvizināja konforts autobuss. Un tad ceļš ar prāmi uz Somiju - zemi, kas devusi pasaulei mobilos telefonus, saunu, šokolādi un modernākās bibliotēkas Eiropā.
Somijas galvaspilsēta Helsinki  ir skaista un spēj apburt ikvienu iebraucēju. Neaizmirstams ir mirklis, kad varenais prāmis iebrauc gandrīz Helsinku centrā, kur dažus simtus metru no ostas atrodas Kauppatori -  Helsinku slavenākais zivju tirgus. Tas atrodas pilsētas galvenajā tirgus laukumā un ir lieliska vieta, kur apskatīt un nopirkt zivis. Šeit var nopirkt arī „Brīvā Viļņa” šprotes.
Helsinku slavenākais laukums ir Senāta laukums. Tas atrodas pašā pilsētas vēsturiskajā centrā, netālu no jūras piekrastes. Tur nokļūstot, skatam paveras pilsētas simbols – monumentālās, mākslinieciskās granīta kāpnes, kas ved no Senāta laukuma uz Balto baznīcu jeb Helsinku Domu, kas būvēts 19. gadsimtā un mūsdienās darbojas kā luterāņu baznīca. Kāpjot augšup, ieraugāma aizvien plašāka un daudzveidīgāka Somijas galvaspilsētas panorāma – gleznainā daba ar kontrastiem bagāto reljefu, līčiem izroboto krasta līniju un akmeņiem klātu saliņu virkni gar piekrasti. Interesanta ir dažādu laikmetu un stilu arhitektūra, kas veido Helsinku neatkārtojamo eleganto pilsētvidi, kam nav līdzības nekur citur Eiropā.
Pārsteidzoši iespaidīga, reizē askētiska un cēla ir arī Senāta laukuma apbūve – vienā malā iespējams ieraudzīt Valsts padomes ēku, kas būvēta 19. gadsimta pirmajā pusē kā Senāta rezidence, bet tagad ir valdības ēka, bet tai pretī slejas kolonnām rotātā universitātes mājvieta, kurā somu Alma Mater darbojas kopš 19. gadsimta pirmās puses, kad universitāte uz Helsinkiem tika pārcelta no Turku. Universitātei līdzās atrodas Somijas Nacionālā bibliotēka.
Kā nākamo Somijas kultūrvēsturisko brīnumu apmeklējam Klintsbaznīcu, kas pārsteigumā liek aizrauties elpai un vienaldzīgu neatstāj nevienu, neatkarīgi no reliģiskās pārliecības, jo baznīcas arhitektūra un izvēlētie būvniecības risinājumi ir unikāli un apbrīnojami no idejas līdz realizācijai. 43 gadus atpakaļ vietējie arhitekti brāļi Timo un Tuomo Suomalaineni, īstenojot savu drosmīgo, novatorisko projektu, uzbūvējuši apļveida dievnamu, ko sedz vara stiepļu un stikla kupols, bet iekštelpas veidotas, saspridzinot klinti. Ieejot Klintsbaznīcā un apsēžoties baznīcas solā, caur stiklu var saskatīt debesis un redzēt saules starus, kas, iespīdot baznīcā, met ēnas uz pelēksārtajiem klintsakmeņiem un atstarojas griestu vara pinumā. Klintsbaznīcā ikviens viesis tiek gaidīts. To apliecina tas, ka baznīca bieži ir atvērta, tajā nereti skan mūzika, bet pie ieejas durvīm novietoti Svēto rakstu citāti daudzu tautu – arī latviešu – valodās.
Pēc Klintsbaznīcas apmeklējuma devāmies uz Muzeju – akvāriju „Sea Life”, kur var iepazīties ar Baltijas jūras iemītniekiem, tā arī ar Dienvidjūras floru un faunu. Nedaudz dīvainas izjūtas rosās, kad Lielā akvārija stikla tunelī pāri galvai aizpeld haizivs.
No Helsinkiem devāmies uz Tamperi, kur bija mūsu nakšņošanas vieta. Tampere ir salīdzinoši jauna pilsēta ar neparastu likteni, kas redzams arī pilsētvidē. Tamperes pilsēta pastāv tikai kopš 18. gs.vidus un ir dibināta kā rūpnieciskās ražošanas centrs, nevis izaugusi no militāra nocietinājuma vai tirdzniecības vietas. Tādēļ Tamperes arhitektoniskais un kultūrvēsturiskais mantojums galvenokārt ir saistīts ar industriālo pilsētas dzīves aspektu un tā pārtapšanu mūsdienās. Tieši Tamperē sāka darboties pirmā papīra ražotne Somijā. Ap 1820. gadu rūpnieks Finlaisons nodibināja tekstilfabriku, kas kļuva par starptautiskā mērogā nozīmīgu uzņēmumu. 19. gadsimta laikā Tampere kļuva par ievērojamu rūpniecības centru un 19. gs. nogalē pilsētā ražoja gandrīz pusi no visas Somijas rūpniecības produkcijas. Tamperi dēvēja par „Ziemeļu Mančestru”. Līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem Tamperē bija attīstīta metālapstrāde un tekstilrūpniecība, bet 21. gs. nozīmīgas rūpnieciskās nozares ir informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas. Mūsdienu Tamperes kolorītu veido industriālais mantojums un tā atraktīvā, oriģinālā pielāgošana šolaiku dzīvei. Kādreizējos rūpnieciskajos kvartālos, kas savulaik izveidojušies ap Finlayson un Tampella ražotnēm, ir iekārtotas kafejnīcas, restorāni, veikali, sporta un atpūtas centri, teātri un kinoteātri, amatnieku darbnīcas un galerijas, kā arī muzeji.
Savdabīgs ir Spiegošanas muzejs. Šis muzejs tiek dēvēts par pasaulē pirmo specializēto spiegiem un spiegošanai veltīto muzeju. Tas iepazīstina ar spiegošanas vēsturi un mūsdienām raksturīgajiem spiegošanas aspektiem, ar pasaulslaveniem spiegiem, kā arī ar spiegošanai nepieciešamo aprīkojumu. Muzeja apmeklētajiem tiek piedāvātas arī lomu spēles – iespēja iejusties spiegu situācijā.
Katedrāle ir Tamperes galvenā baznīca, kas ir slavena ar tajā notiekošajiem ērģeļmūzikas koncertiem. Brīnišķīgs gotikas un tradicionālās Somijas arhitektūras apvienojums, arhitekts Lars Sonk. Vienreizējs Hugo Simberga interjera darbs un Magnusa Enkeļa altārglezna, kas ieguvusi Somijas mākslas prēmiju.
Savdabīgā Kaleva baznīca no ārpuses nekādi neatgādina reliģisku celtni. Ēka veidota zivs formā, jo zivs simbolizē kristiešu atnākšanu. Zāles 18 logi stiepjas no grīdas līdz griestiem. 1120 sēdvietas. Baznīca ir arhitektu Reima un Raili Pietilā lolojums un tika uzcelta 1966.gadā.
Pēc vairāku baznīcu apmeklējuma devāmies uz Tamperes dabas parku Pyynikki rajonā, kas atrodas starp Näsijärvi un Pyhäjärvi ezeriem.Pyynikki parks ir mierpilna oāze pilsētas vidū, lieliski piemērota rāmai atpūtai. No skatu laukuma paveras lieliska Tamperes panorāma: Näsijärvi ezers ziemeļos, Pyhäjärvi ezers dienvidos un pilsētas apbūve pa vidu starp abiem ezeriem.
Neaizmirstamas ir Tamperes baznīcas, dabas skati, bet, protams, vislielāko laiku un interesi bibliotekāri veltīja Somijas bibliotēku iepazīšanai.
Pirmā tika apmeklēta Tamperes Universitātes bibliotēka, kuras pirmsākumi meklējami Helsinkos 1925.gadā. Kā Tamperes Universitātes bibliotēka tā sāka darboties 1961.gadā. Tamperes Universitātē mācās 15 600 studenti, no kuriem 900 ir ārzemju studenti. Pasniedzēju skaits ir 2 300. Šobrīd Tamperes Universitātes bibliotēka ir pazīstama kā daudznozaru bibliotēka, kas apkalpo tūkstošiem klientu. Bibliotēkas pakalpojumi  ir pieejami arī internetā, tieši no mājām vai biroja. Bibliotēkā ir augsti attīstīts informācijas tehnoloģijas līmenis. Jau 1988.gadā bibliotēkā tika instalēta VTLS sistēma, kura atļāva veikt kataloģizāciju. 1992.gadā datorizētā cirkulācijas (grāmatu izsniegšana/saņemšana) sistēma kļuva ikdienišķa.
Somijas bibliotēkās pamatā paši apmeklētāji prot gan atrast informāciju, gan  izmantojot automātus, nodot, saņemt grāmatas. Bibliotekāri ir konsultanti. Tā arī ir rakstīts pie bibliotekāru darba vietām – konsultants. Lielākais darbs saistās ar grāmatu apstrādi, sistēmas uzturēšanu. Ja apmeklētājs kaut ko vēlas noskaidrot, tad kā bankās, viņš automātā saņem numuriņu un gaida savu rindu pie konsultanta. Nodarbināti ir 70 bibliotekārie darbinieki. Lietotāju skaits ir 1 038 877. Bibliotēkas fondos ir 492 389 vienības papīra formāta grāmatas, 348 567 nosaukumu e-grāmatas, 6 649 nosaukumu papīra formāta žurnāli, 31 012 nosaukumu e-žurnāli.
Lai ikviens bibliotēkas apmeklētājs varētu pats orientēties bibliotēkas pasaulē, kā arī, lai tas prastu lietot bibliotēkas sistēmu no savām mājām, nepieciešamas apmācības. Ik gadu bibliotekāri apmāca ļoti daudz cilvēku, veltot tiem ap 1 000 stundu gadā.
Bibliotēka ir ļoti „draudzīga” lietotājiem. Visas telpas ir ierīkotas, lai tajās iekļūtu cilvēki ar kustību traucējumiem. Klientiem, kuriem ir dzirdes traucējumi, tiek piedāvātas speciālas klausīšanās iekārtas.
Lai netraucētu apkārtējos, runāt pa mobilo telefonu ir atļauts tikai speciālās istabās.
Studentiem ir iespēja, izmantojot speciālu atslēgas karti, kas dod iespēju apmeklēt bibliotēku 7 dienas nedēļā cauru diennakti. Tas īpaši tiek izmantots pirms eksāmeniem. Bez tam bibliotēka studentiem nodrošina semināru un lekciju telpas grupu darbu izstrādei. Šīs telpas ir aprīkotas ar datoriem, projektoru un tāfelēm, lai studentam būtu iespēja kvalitatīvi strādāt.
Sampolas bibliotēka ir ērta, mūsdienīga bibliotēka visai ģimenei pašā pilsētas centrā. Tā dibināta 1922.gadā kā Tammelas bibliotēka. Jaunā bibliotēkas ēka celta 2003.gadā, kad arī pati bibliotēka ieguva jaunu vārdu – Sampolas bibliotēka. Bibliotēkā strādā 11 bibliotekāri. Gadā bibliotēku apmeklē ap 390 000 lietotāju, no tiem 24 % ir bērni. Bibliotēkas fondu veido 65 000 vienības, no tām 50 000 grāmatas, 9 000 e-dokumenti, 4 000 mūzikas ieraksti, 200 nosaukumu avīzes un žurnāli.
Bibliotēkas  Mediju pratības centrā  māca, kā izmantot jaunās tehnoloģijas. Šeit atrodas 19 ātrgaitas datori.  Īpaši tiek apmācīti cilvēki kuriem ir 65 un vairāk gadi, kā arī bezdarbnieki. Mācības notiek gan grupās, gan individuāli. Dienā tiek apmācīti ap 100 cilvēkiem. Cilvēki mācās, kā lietot „laptopu”, kā darboties ar e-pastu, kā pievienot failu, kā būt aktīviem sociālajos tīklos, kā izmantot bankas pakalpojumus u.c. 2011.gadā apmācības izmantoja 50 524 cilvēki. Visi pakalpojumi ir bez maksas. Bibliotēkas uzturēšanu finansē pašvaldība. Laba sadarbība ar bērnudārziem, skolām, pieaugušo izglītības centriem.
Tamperes centrālās bibliotēkas ēka Metso, kura celta  1986.gadā ir interesants somu modernās arhitektūras paraugs. Arhitekti -  Reima un Raili Pietilā. Bibliotēkas ēka atgādina rubeni, tāpēc arī nosaukums – metso – tulkojumā no somu valodas: rubenis. Ēka veidota spirāles formā kā gliemežvāks. Visas mēbeles, lampas, interjērs speciāli projektēts bibliotēkai. Arhitekti vēlas, lai bibliotēka būtu vieta, kur cilvēkiem atnākt atpūsties, krāt zināšanas. Ja tagad notiek kaut kādi restaurācijas darbi, tad Reima un Raili Pietilā stingri seko līdzi, lai netiek veiktas izmaiņas interjērā, kuras nav saskaņotas ar viņiem.
  Bibliotēkai ir 14 filiāles, arī slimnīcās, pansionātos. Ir biblio/internetbus. Autobusā ievietoti 7 datori un tas braukā apkārt. Tas nodrošina bibliotēku pakalpojumus tādās vietās, kā piemēram, festivālos, izstādēs, skolās, parkos vai iepirkšanās centros. Busā ir 2 skolotāji, kuri pēc nepieciešamības izbraukumos apmāca klientus lietot datorus.
Galvenajā ēkā pakalpojumi tiek sniegti trijos stāvos. Galvenā zāle atrodas 1.stāvā. Bēniņu stāvā atrodas mūzikas (audio) nodaļa, kafejnīca. Stāvā ar atsevišķu ieeju izvietotas datoru klases, kā arī Muminu muzejs, Minerālu muzejs.
Ikviens lasītājs saņem lasītāja karti, ar kuru viņš var kļūt par pilnvērtīgu bibliotēkas klientu – pats apkalpot sevi (izsniegt/saņemt grāmatas) atnākot uz bibliotēku, neizejot no mājām internetā: bibliotēku katalogā rezervēt sev grāmatas. Bērniem līdz 15 gadiem lasītāju kartes izsniedz ar pieaugušo piekrišanu. Bibliotēkā ir 100 datori. Tie ir bezmaksas. Jāmaksā par kopijām un izdrukām, kurus veic pats lasītājs izmantojot savu maksājumu karti. Plaši tiek piedāvāti digitalizācijas pakalpojumi, tai skaitā iespēja pārrakstīt vecās video kasetes uz moderniem datu nesējiem. Izmanto pakalpojumu, kurā senās vinila plates pārraksta CD. Ļoti humāns likās pakalpojums, kuru praktizē bibliotēka – ja kāds lasītājs ir saslimis, tad ir iespēja atsūtīt ziņu, ka nevari atnākt uz bibliotēku un bibliotēkas darbinieki sagatavos pasūtītos materiālus (grāmatas, mūzikas ierakstus u.c.) un nogādās pie slimnieka mājās. Tas viss ir bez maksas. Tāpat bez maksas pēc pieprasījuma tiek piegādāti sūtījumi dažādām kopienām – organizācijām, darba vietām. Bērnu literatūra izvietota ļoti izprotamā un atraktīvā veidā. Ir iespēja spēlēt leļļu teātri, piedalīties pasaku pēcpusdienās. Bibliotēkas kafejnīcā katru ceturtdienu notiek somu valodas stundas, kas pamatā paredzētas imigrantiem somu valodas apguves praktizēšanai.Kafejnīcā notiek diskusijas, jautras spēles, nodarbības, kuru mērķis ir iemācīt somu valodu. Divas bibliotēkā esošās mūzikas istabas var laicīgi rezervēt. Mūzikas istabām ir skaņu necaurlaidīgas sienas, lai netraucētu pārējos. Uz vairākām bibliotēkas sienām tiek veidotas gleznu izstādes. Māksliniekiem ir iespēja piedāvāt bibliotēkai dažādus mākslas darbus izstādei, kuru iekārto bibliotēkā.
Pirms atvadīšanās no Tamperes devāmies uz Sarkaniemi atrakciju parku. Sarkanniemi ir piedzīvojumu parks Tamperē un Somijā . Parks piedāvā akvāriju, bērnu zoo, mākslas muzeju, novērošanas torni (Nasinneula), pasaules ziemeļu delfināriju u.c. . Uzbraucām ar ātrgaitas liftu novērošanas tornī. No 126 m augstuma uz atvadām vērojām Tamperes panorāmu.
Atvadījāmies no Tamperes, no viņas ziedošajām rozā krāsā ievām, no īpatnējiem bērziem ar robotām lapām, no klinšainajiem pauguriem un ceļojām ar autobusu atpakaļ uz Helsinkiem. Pēc pāris stundām atkal bijām Somijas galvaspilsētā. Pirms došanās uz prāmi, kur gulējām pa pakti, īsu brīdi apstājāmies vienā no slavenākajām vietām pilsētā pie Sibēliusa pieminekļa. Jana Sibēliusa, 19. – 20. gadsimta somu komponista vārdu un mūziku labi zina visas paaudzes šolaiku Somijā, un viņa mūzikas ierakstus var uziet populārākās, Somijai raksturīgās mūzikas stendos. Nemirstību Jans Sibēliuss ieguvis, jo ar saviem darbiem, it īpaši simfonisko poēmu Somija, veicinājis savas tautas nacionālās pašapziņas nostiprināšanos un somu mūziku no šķietami vien pašā Somijā saprotamas tautas mākslas padarījis par mūziku, ko pazīst un apbrīno visā Eiropā. Bet Jana Sibēliusa pieminekli, viesojoties Helsinkos, noteikti jāredz ne tikai dēļ personības, kam tas veltīts, bet arī paša pieminekļa mākslinieciskā veidola un atrašanās vietas dēļ. Šis piemineklis vis nav kāda tipiskā ievērojama cilvēka akmens skulptūra. Dominējošais elements mākslinieciskajā kompozīcijā, ko veidojusi Eila Hiltunena, apliecinot spilgtu radošo brīvību, ir tērauda stabules, izkārtotas neregulārā formā, gluži kā jūras viļņi. Uz šo drosmīgo kompozīciju atzinīgi raugās paša komponista seja, kas gan pievienota vēlāk. Ainaviskais Sibēliusa parks, kurā atrodas piemineklis, plešas netālu no jūras piekrastes, skaistā, gleznainā vietā.
Pēc nakšņošanas uz prāmi Superstar, nākošajā rītā peldošā viesnīca aizveda mūs atpakaļ uz Tallinu. Igaunijas galvaspilsētā mums bija neliela ekskursija pa ievērojamākajām vietām. Apmeklējām Piritu. Pirita savu vārdu ieguvusi no Sv.Birgitas klostera, kura drupas ir viena no apkaimes ievērojamākajām tūrisma atrakcijām. Piritas dzīvojamo rajonu varētu salīdzināt ar Rīgas Mežaparku un Jūrmalu, taču mūsdienīgu privātmāju un villu Piritā laikam ir vairāk nekā abās minētajās Latvijas vietās. Uz ziemeļiem no Piritas upes ietekas ir pludmale. Piritas upes ietekā ir jahtu osta — daļa no olimpiskā burāšanas kompleksa, kas tika veidots 1980.gada Maskavas olimpiskajām spēlēm. Apskatījām Kadriorga parku, pieminekli “Rusalka”, Dziesmu svētku estrādi.
Savdabīga ir Tallinas vecpilsēta. Līdzīgi Vecrīgai tā ir bagāta ar vēsturiskām baznīcām, senlaicīgām, bruģētām ieliņām. Tallinas vecpilsētas unikālā vērtība pirmkārt un galvenokārt ir labi saglabājusies kopējā viduslaiku vide un struktūra, kas ir pazaudēta daudzās Ziemeļeiropas galvaspilsētās. Kopš 1997. gada Tallinas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā.
Spēcīgās aizsardzības konstrukcijas pasargāja Tallinu no sagraušanas karos. Pateicoties tam, ka šeit nav koka ēkas, pilsēta nav nodegusi. Svarīgi ir arī tas, ka Tallina netika masveidā pārbūvēta, lai atbrīvotos no vecā un modernizētu pilsētu.
Tallina ir viena no vislabāk saglabātajām Eiropas viduslaiku pilsētām, ar līkumaino bruģēto ieliņu tīmekli, kas saglabājies gandrīz neskarts kopš 11.-15. gadsimta. Visas svarīgākās ēkas un baznīcas, tāpat arī pilsētas iedzīvotāju un tirgotāju dzīvojamās mājas ar klētīm un noliktavām ir saglabātas sākotnējā izskatā vēl no viduslaikiem.
Ekskursijas laikā apskatījām seno nocietinājuma sienu ar sargtorņiem: Kiek in de Kok, Garo Hermani un Resno Margaritu, Rātslaukumu, Ņevska katedrāli Tompea kalnā, vecāko publisko pulksteni Tallinā, interesantos vecpilsētas pagalmiņus, Sv. Nikolas baznīcu, Svētā Gara baznīcu un Hanzas perioda ģildes ēkas un Tallinas modernās būves. No skatu laukuma pavērās lielisks skats uz Lejaspilsētu un jūru.
Mākslas brīnums ir Igaunijas modernās mākslas muzejs - KUMU, kuru noteikti vērts apmeklēt ne vien tajā izstādītās mākslas dēļ, bet arī, lai izbaudītu tā unikālo arhitektonisko telpu. Muzejs tika atklāts 2006. gadā (somu arhitekta Peka Vapāvuori lolojums) Multifunkcionālā septiņu stāvu ēka piedāvā gan izstāžu zāles, gan konferenču telpas, gan izglītības centru, bibliotēku un restorānu. Pastāvīgi apskatāmas ir divas ekspozīcijas: igauņu mākslas klasika no 18. gadsimta sākuma līdz 2. Pasaules kara beigām un igauņu māksla pēc 2. Pasaules kara līdz neatkarības atgūšanai. Muzeja piektais stāvs atvēlēts regulārām igauņu un cittautu laikmetīgās mākslas izstādēm.
Dienas noslēguma daļu aizpildīja pats galvenais notikums – Tallinas Nacionālās bibliotēkas apmeklējums. Nacionālās bibliotēkas veidošana un tās kolekciju vākšana sākās ar Valsts bibliotēkas nodibināšanu 1918.g. 21. decembrī, ko izdarīja Igaunijas pagaidu valdība. 1935.g. tika izveidota Valsts bibliotēkas arhīvu kolekcija, kas saņēma tiesiskus kopiju krājumus no visiem drukātajiem materiāliem, kas publicēti Igaunijā. Tai pašā laikā tika uzsākta sistemātiska igauņu izdevumu (tai skaitā to, kas izdoti ārzemēs) un to izdevumu vākšana, kas iepazīstina ar Igauniju un citām Baltijas valstīm (igauņu autordarbu tulkojumi un to igauņu darbu publikācijas, kas izdotas  ārzemēs citās valodās). 1953.g. Valsts bibliotēka tika nosaukta pazīstamā
sabiedriskā un pirmās atmodas darbinieka, un  „Kalevipoega” autora  Frīdriha Reinholda Kroicvalda (Friedrich  Reinhold Kreutzwald) vārdā. 1953.g. arī bibliotēkā glabāto vienību skaits bija sasniedzis 1 miljonu. Kad 1980. gadu beigās Baltijas valstīs sākās nacionālā atmoda un 1991.g. 20. augustā tika atjaunota neatkarīgā Igaunijas republika, bibliotēkas loma mainījās. 1988.g. Fr. R. Kroicvalda Valsts bibliotēka tika pārdēvēta par Igaunijas Nacionālo bibliotēku. Tās galvenais mērķis -  vākt, saglabāt un padarīt publiski pieejamus dokumentus, kas izdoti un publicēti igauņu valodā (vienalga, kur tie izdoti) un Igaunijā (vienalga kādā valodā tie izdoti), kā arī tos, kas attiecas uz Igauniju vai satur informāciju par Igauniju.
Tallinas Nacionālā bibliotēka celta 20 gadus atpakaļ. Šogad tajā notiks renovācijas darbi. Var diskutēt par celtnē izmantoto materiālu – monolīto betonu un kaļķakmeni, bet bibliotēkas arhitekts Raine Karps ir viens no mīlētākiem un vienlaikus neieredzētākajiem arhitektiem Igaunijā Tagadējiem arhitektūras studentiem Karps ir igauņu modernisma zīme, un pat tie, kam nepatīk viņa darbi, atzīst to nozīmību. Karps saņēmis Kultuurikapital balvu, ko pasniedz par mūža devumu Igaunijas kultūrā. Neviļus gribas salīdzināt mūsu Latvijas stikloto „Gaismas pili” ar Igaunijas betona cietoksni. Cilvēki un laiks izvērtēs, kas saistošāks. Bet šobrīd, runājot par bibliotēku saturu, gan var teikt, ka Igaunijas pils ir daudz modernāka un ...vienkāršāka. Tajā domāts par vienkāršiem lasītājiem. Ļoti saprotami ir uzraksti pie grāmatu plauktiem. Piemēram, mūzikas nodaļa sadalīta: Oboja, Klavieres, Klarnete u.c. Vēl piemērs: ja cilvēks vēlas iepazīties ar Šveices literatūru, tad viņš dodas uz telpu, kur uz durvīm ir uzrakstīts Šveice un uzkrāsots Šveices karogs. Primitīvi vienkārši. Saprotami. Cerams, ka latviešu Nacionālajā bibliotēkā, „gaismas pilī” pēc pusotra gada tikpat vienkārši cilvēks spēs atrast sev vajadzīgo.
Nemanot pagāja trīs dienas, kuras Latvijas bibliotekāri veltīja Igaunijas un Somijas iepazīšanai. Protams, lielākās diskusijas mājupceļā saistījās ar apmeklētajām bibliotēkām - kas bija neredzēts, vērtīgs, ko vēlētos pārņemt un ieviest savās bibliotēkās. Ir jāatzīst, ka Latvijai vēl garš ceļš ejams, lai tuvotos Somijas bibliotēku attīstības līmenim. Bet mēs ejam attīstības virzienā. To apliecina arī mūsu valstī jau modernākās bibliotēkas Līvānos, Venspilī. Pieredzes apmaiņas brauciens bija ļoti vērtīgs, jo daudzas idejas ir pārņemamas un pielietojamas jau tagad, pašu bibliotēkās. Paldies Latvijas Nacionālajai bibliotēkai par šādu iespēju apmeklēt kaimiņzemes, baudīt viņu kultūru, izjust Eiropas bibliotēku elpu.

Hedviga Inese Podziņa,
Salacgrīvas novada Salacgrīvas bibliotēkas vadītāja
2012-05-29