STARTĒ VALDEMĀRAM VELTĪTS ESEJU KONKURSS
03.12.2024

 Krišjāņa Valdemāra 199. dzimšanas dienā – 2. decembrī – Salacgrīvas bibliotēkā dots starts Limbažu novada vidusskolēnu eseju konkursam “Manas izjūtas, pirmoreiz ieraugot jūru”, kā rezultāti tiks paziņoti nākamgad 8. maijā – Eiropas dienā -, jo Valdemārs bija uz Eiropu vērsts latvietis.

Latvijas valsts ir nosvinējusi savu 106. dzimšanas dienu. Atskatoties vēsturē, mēs redzam, cik tās gājums gadu lokos ir bijis sarežģīts un daudzšķautnains. Sākotnējos neatkarības asnus pašreizējā Latvijas teritorijā, kas tolaik bija cariskās Krievijas impērijas Baltijas guberņas, nesa pirmās tautiskās atmodas kustības pārstāvji – jaunlatvieši. Viņu praktiskais vadītājs bija kurzemnieks Krišjānis Valdemārs (1825 – 1891), kura darbības vēriens krietni pārsniedza tagadējās mūsu valsts robežas. 2025. gada 2. decembrī Valdemāram apritēs 200. gadskārta, ko plaši atzīmēs visā Latvijā. Nākamā gada biedrības “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” radošo projektu konkurss tiek veltīts Krišjāņa Valdemāra divsimtgadei, aicinot Limbažu novada vidusskolēnus esejās motivēt savu attieksmi pret jūru, simboliski iedomājoties Valdemāru pirms 180 gadiem, kad viņš kā skolēns braucienā no Sasmakas (tagadējā Valdemārpils) uz Roju no augstās kāpas pirmoreiz ierauga jūru.  Kādas ir mūslaiku jaunatnes izjūtas, pirmoreiz ieraugot jūru? 

Konkursa organizētāju mērķis ir dot iespēju vidusskolēniem atminēties savas pirmās izjūtas sastopoties ar jūras varenumu, formulēt šo attieksmi – vai tā ir bijība, cildenums, vai mierīga līdzāspastāvēšana – es par sevi, jūra par sevi – objektīva realitāte. Kas mūsdienu jaunietim šodien ir jūra?! Vai varam to kādā ziņā samērot ar Valdemāra izjutām, kas būtībā pilnībā mainīja viņa attieksmi pret jūru, ļaudamies tās varenumam un ietekmes spēkam? 

          Gadu gaitā folklorizējušās laikabiedru atmiņas par Krišjāņa Valdemāra pirmo saskari ar jūru. Vēl mācīdamies skolā Sasmakā, reiz skolotājs bērnus aizvedis uz Roju, kur daudzi no viņiem pirmoreiz ieraudzījuši jūru. Arī Krišjānis. Jūras varenais skats tā aizgrābis zēnu, ka viņš vēl ilgas dienas tikai un vienīgi runājis par jūru, līdz klasesbiedri jau sākusi viņu izzobot. Ko tad tādu Krišjānis todien ieraudzījis? Viņš atminas, ka jūrā redzējis vientuļu laivu, kas cīnījusies ar viļņiem un vētru. Tūdaļ zēnam dzimusi doma, ka Rojas upē vajadzētu izbūvēt ostu, kur laivām un zvejniekiem patverties no viļņiem un vētrām. Vēlākajā dzīvē, kļūdams par ietekmīgu jūras lietu attīstītāju, Valdemārs bieži atcerējies savu pirmo satikšanos ar jūru un tās vareno iespaidu uz visu viņa atlikušo mūžu.

        Eseju konkursa dalībnieki tiek aicināti aprakstīt tās izjūtas, ko viņi atminas no savas pirmās saskarsmes ar jūru. Kādu viņi to ieraudzījuši, kādas izjūtas jūras skats raisījis jauniešos? Ko vispār vidusskolēnam nozīmē jūra - vai tā ir tikai ģeogrāfiska vieta, vai kas vairāk? Vai jūras tuvums veicina romantismu un radošumu?                   

Eseju konkursa vērtēšanas komisijā piekrituši darboties                                                     

-          Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktore, kultūrvēsturniece Venta Kocere - komisijas vadītāja,

-          viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, biedrības «Latvijas ģenerāļu klubs» valdes priekšsēdētājs,

-          Evija Keisele, Limbažu novada Kultūras pārvaldes vadītāja,

-          Hedviga Inese Podziņa, biedrības “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” valdes locekle,

-          Valdis Mazulis, sociālo zinātņu maģistrs,

-          Inta Balode, filoloģijas maģistre,

-          Mārīte Saulīte – Limbažu novada Kultūras pārvaldes kultūras darba speciāliste,

-          Diāna Gederta,  Salacgrīvas bibliotēkas vadītāja. 

                                                                               Gints ŠĪMANIS