Jaunākās grāmatas
Bibliokuģis
PILNASINĪGS DAILES DAUDZINĀJUMS
19.07.2018
Valdis Brauns. Taureņu deja. Fotoalbums.- Rīga, 2018, 144. lpp.
Senseno laiku mitoloģija vēsta, ka spārnotas formas taureņu atveidi simbolizējuši pārlaicīgo cilvēka dvēseles stāvokli, kur būtiskākā nozīme sakņojas to pārvērtībās, spirituāli transformējoties no kūniņas daiļā būtnē, tiktāl Monta Ozoliņa albuma ieskaņā.
Mūsu fotomākslas meistars Valdis Brauns Latvijai jubilejas gadā dāvājis savas radošās pieredzes būtiskas šķautnes retrospekciju daiļo būtņu albumu melnbaltajā fotoskatījumā. Ilgus gadus būdams kāzu foto guru, Valdis raudzījis cilvēku laimes augstākos mirkļus, kur gredzens līgavas un līgavaiņa pirkstā ir tikai formāls tradicionālās kopdzīves apliecinājums. Līdz zaksam vai altārim ir izdzīvotas abu mīlnieku vispārsteidzošākās dzīves stundas, kur viņi laidušies pārgalvīgā un galvu reibinošā dejā, līdzīgi taureņiem pavasara pirmās saules staru zaigā.
Valdis Brauns, gluži kā itāļu renesanses laika gleznotāji, ar akta starpniecību cildina skaistuma anatomiju, atrodot līdzsvara punktu starp trauslo dailes robežu. Kailais ķermenis tiek apjūsmots ar dziļu pietāti, delikāta romantisma estētikā, nepaužot klaju izaicinājumu. Mākslinieka fotouzņēmumos sieviete ir rādīta ciešā saiknē ar dabu, cilvēcisku tās ciklisko pārmaiņu sastāvdaļu, turpina M.Ozoliņa.
Ar katru jaunu lappusi pārliecinos, ka Valda fotokamera mazāk tvērusi Hildas Vīkas gleznoto tipāžu rubensiskās formās, te nesastapsim Borisa Bērziņa gleznās tēlotās daiļavas, bet vai tādēļ šī daile ir mazāk jaudīga, kautrāk uzrunājoša?!
Grāmata sākas ar lauku sētas ainavu pilnziedā, un tā vien šķiet, ka visas meistara ceļā sastaptās sievietes ir pilnbriedā, pašpietiekamas un sevis aizsagātas. Un kur tad vēl meitenes zirgos, ziedošā jāņzāļu pļavā, kur pati daba neļauj ne iemigt, ne atslābt, jo puķu tvanīgums reibina kā labi norūdzis vīns vai putojošs dāsna saimnieka brūvēts bairītis.
Taureņu deja uzrunā patiesus fotomākslas pazinējus. V.Brauns ir panācis mums pretī ar savas dzīves pieredzes un skaistā izpratnes skanējumu. Grāmatas lappuses šur tur rotā mazs taurenītis, un šis simboliskais akcents vēlreiz apliecina meistara varēšanu un Jelgavas tipogrāfijas augsto poligrāfisko latiņu, lai līdz interesentiem nonāktu pamatīgi nostrādāts darbs, kas tapis ilgos gados visdažādākajos Latvijas novados.
Valdis Brauns Taureņu dejā ir palicis uzticīgs jūrai, jo daudzviet taureņi salidojuši jūras krastā - kāpās, uz akmeņiem, palieņu pļavās. Priedes, locītas asajos ziemeļrietumu vējos, sakņu simfonija un soļi smiltīs, vēja raksti liedagā un viļņu ņirboņa saules staros tā ir pateicīga vide, kur uzlaisties taurenītim. Kad pavasarī mostas daba, lauku cilvēki lūko, vai pirmo neizdosies ieraudzīt dzelteno taurenīti. Labāk jau pāri, kas virpuļo dejā. Un tad nāk Meistars, lai šo deju iemūžinātu. Valdim Braunam tas allaž izdevies lieliski!
Gints Šīmanis.
Atpakaļ