Jaunākās grāmatas
Bibliokuģis
BIBLIOKUĢIS LATGALĒ: 19 TIKŠANĀS AR JŪRU
14.02.2018
Tieši ar šādu pieteikumu Salacgrīvas novada dome šoziem startēja Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas konkursā Latvijai 100 un guva atbalstu. Nu sākusies rosīga gatavošanās, lai no Vidzemes ostas pilsētas Salacgrīvas nestu sveicienus un mundrinājumus izvēlēties jūrniecības arodus Latgales vidusskolu audzēkņiem.
Projekts aptver 19 Latgales vidusskolas, uzrunājot pamatskolēnus turpināt izglītību Rīgas Jūrskolā vai Liepājas Jūrniecības koledžā un aicinot vidusskolēnus startēt Latvijas Jūras akadēmijā Daugavgrīvā.
Pirmais Latgales apciemojums notiks jau 21. februārī, tiekoties ar skolēniem Rudzātos un Riebiņos (īpaši esam izvēlējušies lauku skolas, jo tām ir visgrūtāk tikt līdz tādām prestižām izstādēm kā Skola 2018 Ķīpsalā, šogad 23.-25. februārī BT-1 izstāžu kompleksā), kā arī Līvānu bibliotēkā, jo bibliokuģa pieraksta osta ir Salacgrīvas novada bibliotēka un tā darbības akcents likts uz Krišjāņa Valdemāra teicienu Prāta gaisma nāk no kuģniecības un rada kuģniecību.
Kopumā astoņos braucienos paredzēts apmeklēt skolas Vārkavā, Preiļos, Aglonā, Dagdā, Viļānos, Dricānos, Baltinavā, Kārsavā, Ludzā, Ciblā, Zilupē, Tilžā, Rugājos, Viļakā, Ilūkstē, Špoģos un Krāslavā, lai līdz Reņģēdāju festivālam 19. maijā Salacgrīvā Latgalē prezentētu senos zvejas arodus (visur tiks demonstrēta videofilma Salacas plostnieki) un stāstītu par jūru kā ļoti derīgu un saimnieciski (arī materiāli!) izdevīgu darbalauku jauniem, dzīvi mīlošiem ļaudīm.
Bibliokuģa komandā būs mūsu novada bibliotekāri, novadnieki tālbraucēji kapteiņi, kuri martā un aprīlī būs krastā, Latvijas Jūras akadēmijas studenti un Rīgas Jūrskolas audzēkņi. Sadarbības memoranda ietvaros kopā ar mums dosies arī Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs Andris Cekuls, bāku entuziasts gids Normunds Smaļinskis un vēl citi bibliokuģa draugi. Iespēju robežās aicināsim līdz mūsu novada zvejniecības veterānus, kuri vislabāk pamatos paaudžu stafeti jūras arodos.
Latgali nebūt neesam izvēlējušies nejauši. Pagājušajā gadā Rēzeknē Latgales vēstniecībā Gors pasākumā Laiks Ziedonim mūs uzrunāja Daugavpils Universitātes rektors, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis jūras mudinājumos neaizmirst Latgales skolēnus. Arī Latvijas Jūras akadēmijā esam guvuši atziņu, ka vairāk nepieciešams uzrunāt tieši tos jauniešus, kuri jūru neredz ikdienā un kuriem šīs profesijas ir mazāk pazīstamas.
Tā vai citādi statistika ir nepielūdzama. Pēc Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) datiem, pasaulē vēl arvien trūkst vairāk nekā 14 tūkstoši jūras virsnieku, un latvieši, kam šūpulī jau ielikts jūras gēns, izsenis ir pierādījuši sevi kā zinošus jūrasbraucējus. Tādēļ šīs prasmes ir jāattīsta, un to sekmēs arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un Salacgrīvas novada domes atbalsts bibliokuģa aktivitātēm Latgalē.
Gints Šīmanis.
Atpakaļ