Bibliokuģis aicina uz klāja literātus
15.06.2021

Salacgrīviešu biedrība “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs””, sagaidot vasaras saulgriežus, uz klāja aicinājusi novadā pazīstamo literatūrkritiķi Liegu Piešiņu kopā ar saviem viesiem – Rakstnieku savienības priekšsēdi Arno Jundzi un rakstošo Latvijas Radio balsi Dzintaru Tilaku. Abas tikšanās ciklā “Mācīties dzīvi lasot”, ko atbalsta Valsts Kulūrkapitāla fonds, notika saulrieta stundās svaigā gaisā pie novada bibliotēkas, kur acis priecē zaļums, ceriņi un vasaras puķes pilnbriedā.

“Šausmiņa”, “Piedzīvojumu meistari”, “Papus Trū”, “Čomiņš”, “Labo blēņu vasara” – tās ir tikai dažas Dzintara Tilaka grāmatas pusaudžiem, kuri šoreiz kuplā skaitā bija raduši ceļu uz tikšanos ar šo blēņu stāstu autoru. Viņu patīkami pārsteidza puišu uzdotie jautājumi, Dzintars pa tā kā  aizsvilās – neesot nekāds sirms sūnu vecītis! Jā, jo šķita, ka viņam tālas modernās tehnoloģijas. Tas nu gan ir gluži aplam! Strādājot Latvijas Radio, tā durvis pirmoreiz vēris tālajā 1980. gadā, Dzintars ar saviem raidījumiem “Sirdslietu aģentūra”, “Radioiela”, “Lasāmlaiks” vienmēr bijis kopsolī ar laiku, iemantojot nedalītu radioklausītāju mīlestību. Sagaidot Latvijas simtgadi, viņš veidoja ciklu “100 no mums” un, kā pats izteicās, braucot pa Latviju, ticies ar kolosāliem, jaukiem un enerģiskiem cilvēkiem, kas laikam jau uz mūžu paliks “kā mans labo cilvēku simtiņš”. Tagad, strādājot Radioteātrī kopā ar režisori Māru Eglīti, top Maestro Raimonda Paula Jāņu dienas koncerts, un Dzintaram esot vēl daudz radošu ieceru, prāts nesas arī uz dzeju.

Šīs tikšanās pievienotā vērtība, neapšaubāmi, bija Dzintara uzaicinājums tuvāk iepazīt Latvijas Radio, kam atsaucās mūsu vidusskolas radio šefs, Skaļās lasīšanas konkursu laureāts Adriāns Ginters, kam tuvas grāmatas, runas māksla un darbs pie mikrofona.

Tā vien šķita, ka saruna ar Arno Jundzi būs smagnēja – kā šodien dzīvību velk Rakstnieku savienība, kādi ir tās uzdevumi un ieceres. Tikuši pāri pienākumam atcerēties (kādreizējam Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdim, mūsu novadniekam Jānim Peteram bija briljants formulējums - “viņu piemiņai, mūsu godam!”), straujiem soļiem nonācām pie Eduarda Veidenbauma, par ko Arno pašlaik raksta romānu. Ko var pateikt par Veidenbauma īso mūžu un plāno dzejas grāmatiņu, kas dienasgaismu ieraudzīja tikai pēc viņa nāves? Izrādās, ļoti daudz, jo cilvēks atklājies vēstulēs, laikabiedru atmiņās un, protams, tautā klīstošos nostāstos, kuru patiesību retais spēs noskaidrot. Kā toreiz bija Tērbatā, Veidenbauma studiju gados – to labprāt izlasītu visi, kam tuvi latviešu nacionālās atmodas pirmsākumi. Cerams, ka Arno spēs uzburt šo ainu, jo romāna fragmentu lasījumi liecināja – par krogiem un preilenēm uzrakstīts sulīgi.

Nepšaubāmi, dzīves realitāte lika atgriezties drūmajā ikdienā. Kā vēsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas statistika, tieši šopavasar grāmatu un laikrakstu kopējā tirāža ir sasniegusi zemāko punktu kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tādēļ ikviens, kurš rod ceļu uz savu biblotēku, ir laipni gaidīts, un - vēl jo labāk -, ka to veicina spirgts vējiņš bibliokuģa burās.

Gints Šīmanis.