Bibliokuģa projekts pārtop patriotiskā akcijā
12.09.2019

Salacgrīviešu biedrība “Bibliokuģis ”Krišjānis Valdemārs”” šoruden Salacas baseina bibliotēkās un skolās uzsāk projektu “Grāmata vieno Burtnieku ar jūru”. Sākotnēji paredzētie “Latvijas Valsts mežu” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītie pasākumi Vidzemes kultūras programmas ietvaros Salacgrīvas novada bibliotēkās un skolās pārauguši patriotiskā akcijā, rādot un stāstot, cik pašpietiekams ir Salacgrīvas novads un kādas garīgās kultūras vērtības te gadu gaitā radušās un top vēl arvien.

Vai zinājāt, ka Ungurpils iedzimtais Vilis Kasims, kurš tagad dzīvo Barselonā, savā daiļdarbā “Lielā pasaule” ir pareģojis, ka tieši Salacas krastos dibināsies jauna cilvēku kopiena, kuru izglābs mīlestība? Savukārt salacgrīvietis Mintauts Eglītis, kuru Otrā pasaules kara vēji aiznesa tālajā Austrālijā, raksta, ka viņš redzējis vai pusi pasaules, nekur nav lūkojis tik skaistus saullēktus kā Salacas krastos. Un ainažnieks Rihards Bērziņš (Valdess) varējis radīt savus “Jūras vilkus” tikai latviešu kuģniecības šūpulī Ainažos, kur vecajā skolā vēl arvien spokojas jūrskolnieku gari, lai gan viņi paši jau sen atdusas Ainažu vecajos kapos zem zilām atraitnītēm.

Salacas burvību tēlojis Auseklis, Rūdolfs Blaumanis, Apsīšu Jēkabs, Pāvils Rozītis, Alfrēds Krūklis, Valdis Rūja, Viks un mūsu novadniece Daina Avotiņa. Kur nu vēl Jāņa Petera “mīlas vārdi Salacai”,- cik vasaras dzejnieks nav pavadījis Vidzemes akmeņainā jūrmalā!

Kā sēnes pēc lietus novada skolās un bibliotēkās izaugušas grāmatu izstādes, kas stāsta par Salacgrīvas novadu. Pirmo veidoja Hedviga Inese Podziņa Salacgrīvas novada bibliotēkā: “Mēs ikdienā pat neapzināmies, cik esam bagāti. Blakus Dainas Avotiņas un Jāņa Petera veikumam mani ļoti uzrunāja Viļa Kasima fantāzijas par nākotnes pasauli. Kādēļ gan tieši te pie Salacas nevarētu dzimt jauna civilizācija?” Salacgrīvas vidusskolas bibliotekāre Valentīna Kalniņa grāmatu plauktos radusi vairākus izdevumus, kuri stāsta par mūsu novadu: “Palasiet Anitu Emsi, Vidzemes lībiešu saknes ir dzīvas! Ik dienu bērni mājās dzird šīs izloksnes īpatnības un reizēm lepojas arī skolā – es zinu, kā to pateikt salacgrīviski!”

Būtībā skolēnam ir jāatnāk līdz bibliotēkai, jāizlasa kāds no stāstu vai dzejas kājumiem un jāuzraksta domraksts. Tos vērtēs bibliokuģa komanda, lai noteiktu labāko darbu autorus. Tieši viņiem tiek organizēts īpašs izziņas brauciens Lāčplēša dienas priekšvakarā, kur skolēni varēs aplūkot Brīvības pieminekli no iekšpuses, viesoties Goda istabā. Pēcāk Rīgas Latviešu biedrības namā notiks latviskuma stunda kopā ar kinorežisoru ilggadīgo biedrības priekšsēdētāju Jāni Streiču. Savukārt Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, ar kuru Salacgrīvas novadu vieno sadarbības memorands, būs iespēja aplūkot Misiņa bibliotēkas krājumus, ko laipni pavērs Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere. Te, kur vērojama plaša vēsturiska izstāde par Latvijas Universitāti simts gados, atminēsimies vēl vienu simtgadi – bibliokuģa lieldraugs viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots skolēniem stāstīs par Latvijas Kara floti, kas mūsdienās pāraugusi Jūras spēkos. Patriotiskās dzejas festivāla dienās pagājušajā rudenī un arī šopavasar vairāki Jūras spēku kuģi viesojās Salacgrīvas ostā.

Labāko skolēnu izziņas braucienam līdzekļus atvēlējusi Salacgrīvas vidusskola no projekta “Skolas soma”, veidojot un kopjot patriotismu – “Mēs lepojamies ar savu novadu!”

Gints Šīmanis.