Arī Salacgrīvas bibliotēka palīdzēja izaugt Latvijai
09.02.2018

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība izveidojusi Latvijas simtgadei veltītu ceļojošo izstādi un katalogu “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”, ko atklāja 6. februārī, kultūras pilī „Ziemeļblāzma”. Kopumā Latvijā ir 789 publiskās bibliotēkas, aicinājumam piedalīties šajā projektā atsaucās ap 40. Dalībai izstādē un katalogā iekļautas tās bibliotēkas, kuras jau ir devušas nozīmīgu ieguldījumu vietējās vēstures apzināšanā un novadpētniecībā. Starp 12 izstādē pārstāvētajām publiskajām bibliotēkām, iekļauta arī Salacgrīvas novada bibliotēka. 

Novadi, kuru bibliotēkas ir pārstāvētas izstādē, saņēma Pateicības rakstu. Salacgrīvas novada dome saņēma Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības Pateicības rakstu par Salacgrīvas novada bibliotēkas dalību izstādē un atbalstu izstādes tapšanā.
Atsevišķām Latvijas Bibliotēkām ir simboliska nozīme Latvijas pakāpeniskā tapšanā par valsti. Latvijā ir gadījies tā, ka mūsu nācijas veidošanās ir iestiepusies tālākā pagātnē, kā valsts oficiālā proklamēšana. 18. un 19. gadsimtā, tieši bibliotēkas, kuras nereti veidojās no viena grāmatu plaukta, pakāpeniski ap sevi pulcēja sabiedrības aktīvāko daļu, kura slāpa pēc zināšanām. Tieši bibliotēkas veicināja nācijas apziņas nobriešanu un kļuva par centrtieces punktu, izglītojot demokrātisku un pilsonisku sabiedrību. Un tieši tāpēc izstādei un katalogam dots nosaukums “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”. Katra no šīm bibliotēkām ir veidojusies ar kāda uzņēmīga un nereti labāk izglītota cilvēka un spilgtas personības iniciatīvu. Starp šādām personībām minams Baumaņu Kārlis, Augusts Deglavs, Augusts Dombrovskis, Jānis Kārkliņš, Jānis Misiņš, Krišjānis Valdemārs un citi ievērojami latvieši. Izstādes veidotāji nav vairījušies izcelts arī sāpīgās epizodes Latvijas vēsturē, kad mainoties svešām varām, un šīm varām, baidoties no grāmatu spēka, tās sākušas rediģēt un iznīcināt grāmatas. Pirmajos pēckara gados vien iznīcināja ap 12 miljoniem grāmatu. Šī izstāde vienlaikus apliecina bibliotēku lomu un atgādina, ka bibliotēkas pilnvērtīgi savu misiju var veikt tikai demokrātiskā sabiedrībā un neatkarīgā valstī, kāda šobrīd ir Latvija, izstādes atklāšanā, uzrunājot klātesošos, uzsvēra Karina Pētersone.

Izstādē ietverti stāsti par Rīgas Centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēku, Alūksnes novada Alsviķu bibliotēku, Beverīnas novada Mūrmuižas un Kauguru bibliotēkām, Dobeles novada Centrālo bibliotēku, Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, Jūrmalas Alberta Kronenberga Slokas bibliotēku, Kuldīgas novada Krišjāņa Valdemāra Ēdoles pagasta bibliotēku, Pļaviņu novada Klintaines pagasta bibliotēku, Limbažu Galveno bibliotēku, Gulbenes novada Tirzas pagasta bibliotēku, Ventspils bibliotēku, Salacgrīvas novada bibliotēku.

Salacgrīvas novada bibliotēkas vēsture cieši saistīta ar Salacgrīvas Saviesīgo biedrību, kura tika dibināta 1890. gadā priekšsēdētāja Roberta Zvirbuļa vadībā.

Salacgrīvas Saviesīgās Biedrības bibliotēka savu darbību sāka 1902. gada 4. augustā.

″Pēterburgas Avīzes” 1902. gada 17. septembrī rakstīja: ″Salacgrīvas biedrībā 4.augustā atvēra bibliotēku. Pēc atklāšanas bibliotekārs uzaicināja publiku viņam grāmatu pārmaināmās dienās pienest jau lasītas grāmatas, kuras tad sūtīšot uz Rīgu derīgu grāmatu Nodaļai, lai tā viņas izdalītu starp mūsu aizgājējiem Iekškrievijā.”

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Derīgu grāmatu nodaļa dibināta 1886. gadā. Biedrības statūtos kā viens no galvenajiem mērķiem bija ierakstīta palīdzība ″trūkumu ciesdamiem”. Otrs tās mērķis – izplatīt ″derīgas zināšanas, tāpat arī godīgu kārtību un visādu gara apgaismošanu starp šejienes latviešiem.” 

″Pēterburgas Avīžu” raksta publicēšanas laikā Derīgu grāmatu nodaļa veica aktīvu darbību, tanī skaitā gatavoja drukāšanai pirmo pilna apjoma latviešu četrsējumu enciklopēdiju – ″Latviešu konversācijas vārdnīcu” (1903–1921) un citus vērtīgus izdevumus. Salacgrīvieši iesaistījās tās centienu atbalstīšanā.

Sākumā bibliotēkā bija 300 dažāda satura grāmatas, kuru vērtība sniedzās pāri par 280 rubļiem. Bibliotēkas iekārtošanai bija atvēlēti 55 rubļi. Grāmatas abonēt varēja katrs vietējais iedzīvotājs. Abonēšanas maksa bija 60 kapeikas gadā jeb 5 kapeikas mēnesī.

1903. gadā bibliotēkā bija 447 grāmatas, no kurām 273 bija beletristika, 114 zinātniska un 60 – dažāda cita satura. Lasītāju skaits – 30.

″Baltijas Vēstnesis” 1903. gada 48. numurā rakstīja:  ″Šīs biedrības cēlais mērķis ar prieku apsveicams, sevišķi tālab, ka no šā novada iemītniekiem ir ļoti maz procentu tādu, kuriem Laimes māmuliņa piešķīrusi caur skolām iegūt šo laiku dzīvei apmierinošu izglītību, t.i., ja pagasta un draudzes izglītību pie tādas nepieskaita.”

1912. gadā bibliotēkā jau bija ap 700 sējumu.

1930. gada 1. janvārī bibliotēkas krājumā bija 766 vienības. Nākamā gada laikā, lasītāju skaitam paliekot nemainīgam, klāt nāca 95 izdevumi. Grāmatu iepirkšanai, iesiešanai un uzturēšanai tika iztērēti 327 lati.

Statistikas dati par 1931. gada 1. janvāri liecina, ka visi bibliotēkas 54 lasītāji bija latvieši, 12 no tiem bija sievietes.

Jūras tuvums diktēja gan nepieciešamību apgūt ar zvejniecību un jūrniecību saistītos arodus un izglītību, gan noteica bibliotēkas krājumu specifisko ievirzi. Novada cilvēki iespēju robežās arī paši iegādājās kuģniecībai, zvejniecībai veltītās grāmatas un mēnešrakstus, kuri iznāca Rīgas Latviešu biedrības K. Valdemāra nodaļas un citu izdevēju apgādībā.

No veco, aizsaulē aizgājušo zvejnieku mājām daļa grāmatu un žurnālu vēlāk pārceļoja uz bibliotēkas Retumu nodaļu. Salacgrīvas bibliotēkas retumu fondā atrodas ap 1000 ļoti vērtīgas grāmatas, kuras Latvijā ir tikai dažos eksemplāros, vai arī tikai pa vienam eksemplāram atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas retumu fondā.

Daudzus īpašus retumus atveduši trimdas latvieši Lilita un Ilgvars Gūtmaņi no Gēteborgas Zviedrijā. Latvieši ir lasītājtauta. Varbūt tāpēc grāmatas ir bijušas kā vienas no tām lietām, kuras dodoties bēgļu gaitās, tika ņemtas līdzi. Izceļojušās pa pasauli pēc ilgiem gadiem tās atkal pa retam atgriežas mājās – Latvijā. Tas notiek, pateicoties tādiem dzimtenes patriotiem kā Lilita un Ilgvars. Gūtmaņu ģimenei esam pateicīgi arī par sava “zelta” retumu fondā esošajām vinila skaņuplatēm, kuras tika atvestas no Zviedrijas. Sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku, un ar pasaules Latviešu Fonda atbalstu plates tika restaurētas un pārrakstītas diskos. 

Pateicīgu pārsteigumu ar nelielu skumīgu pieskaņu atnesa pagājušā gada nogale, kad saņēmām ziņu no Zviedrijas Gēteborgas Latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes, ka tiek slēgta viņu bibliotēka, un ka viņi savas vērtīgākās grāmatas, žurnālus, rokrakstus dāvina Salacgrīvas novada bibliotēkai. “Dārgumu” kastes ir atceļojušas uz Salacgrīvu. Saturs ir tiešām unikāls. Esam ļoti pateicīgi par pagodinājumu, ka tieši Salacgrīvas bibliotēkai tika šāds dāvinājums. 

Auglīga bijusi sadarbība arī ar Adelaides latviešiem Austrālijā.

Salacgrīvas bibliotēka kopā ar savām filiālbibliotēkām godina jūrniecību un Krišjāni Valdemāru. 1864. gadā Ainažos, tagadējā Salacgrīvas novadā, Krišjāņa Valdemāra iedvesmoti, vietējie kuģinieki par pašu saziedotajiem līdzekļiem nodibināja pirmo jūrskolu. Tajā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu zemnieki. Skola kļuva ne vien par latviešu profesionālās jūrniecības šūpuli, bet arī par nozīmīgu nacionālās pašapziņas simbolu.

Salacgrīvas bibliotēkas paspārnē ir nodibināta biedrība ″Bibliokuģis Krišjānis Valdemārs”, kuras mērķis ir jūrniecības tradīciju veicināšana Latvijā. Novada bibliotekāri viesojas Latvijas skolās, bibliotēkās, jaunsargu nometnēs, lai aicinātu jauno paaudzi mācīties par jūrniekiem.

Salacgrīvas bibliotēkā izsenis godā celta tāda latviska vērtība kā dzeja. Jau 30 gadus te darbojas dzejas mīļotāju klubs ″Noskaņa”.

Salacgrīvas bibliotēka 2005. gadā aizsāka vērienīgu pasākumu – ik pārgadus 11. novembrī, Lāčplēša dienā, organizēt Vidzemes Patriotiskās dzejas festivālus ar mērķi sekmēt latviskumu un tēvzemes mīlestību jaunajā paaudzē. Šogad 11. novembrī notiks jau 8. Vidzemes Patriotiskās dzejas festivāls “Mūs vieno Latvijas svētais vārds”. Šajā dienā Salacgrīvas bibliotēka arī svinēs savu 115 dzimšanas dienu.

Katalogu “Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai”, kurā vienkopus redzami izstādē atspoguļotie stāsti par 12 Latvijas bibliotēkām var apskatīt Salacgrīvas novada visās bibliotēkās. Katalogu var iegādāties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā (Rīgā Mūkusalas ielā 3).

Izstāde pašlaik apskatāma Rīgā, Kultūras pilī Ziemeļblāzma, bet līdz gada beigām tā apceļos Latviju un būs apskatāma ikvienā no izstādē un katalogā iekļautajām bibliotēkām. Salacgrīvas bibliotēkā izstādi varēs skatīt maija mēnesī, kad aicināsim ikvienu ienākt mūsu Gaismas pilī, novērtēt bibliotēku nozīmi laikmetu griežos un arīdzan mūsdienās un atbalstīt to izaugsmi, lai tās kļūtu par saturā un iespējās bagātiem kultūras, izglītības un sabiedriskās dzīves centriem.

09.02.2018

H.I.Podziņa