Tikšanās ar grāmatas “Svina garša” autoru Māri Bērziņu
08.03.2017

Februāra izskaņā Salacgrīvas novada bibliotēkā viesojās grāmatas “Svina garša” autors Māris Bērziņš un LNB projektu vadītāja Liega Piešiņa.

Grāmata “Svina garša” ir romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” trešā klajā nākusī grāmata. Tā vēsta par liktenīgiem notikumiem Latvijas dzīvē, kad mūsu valstij viena pēc otras sekoja divas okupācijas - padomju un vācu okupācija. Grāmatas galvenais varonis ir vienkāršs latviešu puisis Matīss, kurš vēlas dzīvot, strādāt un mīlēt, bet tiek ierauts skaudru un sarežģītu notikumu virpulī.

Liega Piešiņa Salacgrīvas bibliotēkā viesojusies vairākkārt ar dažādiem rakstniekiem un fantastiskām grāmatām. Viņas klātbūtne un zināšanas par literatūru brīnišķīgi papildina stāstījuma saturu.

Kā pati Liega saka :"Es laikam varētu runāt par grāmatām 24 stundas diennaktī. Nepretendēju uz kritiķa lomu, bet uzskatu, ka par grāmatām ir jārunā. Man tā ir iespēja paplašināt savu pasaules uzskatu, spēju argumentēt. Lasot grāmatu vairākkārt, ik reizi atklāju ko jaunu. Strādājot par radiožurnālisti, man ir bijusi iespēja iztaujāt rakstniekus un tas ir fascinējoši. Izlasīt grāmatu un pievērst autora uzmanību kādai epizodei, sajust autora prieku par pamanīto domu gājienu vai mulsumu par aprakstītā vērtējumu.  Nepatīk paviršas grāmatas vai tādas, kas ir tīrs "komercprodukts". Man vienmēr paticis lasīt grāmatas, liekas, ka tās ar mani sarunājas. Reizēm tajās ir tikai monologs, kas nerosina domāt. Tad atļaujos grāmatu neizlasīt līdz galam. Vai tas ir grēks? Varbūt aizsardzības forma. Ir svarīgi sajust, kas slēpjas aiz vārdiem… Reizēm sarunas par grāmatu izvēršas interesantākas par pašu grāmatu."

Stāstījumu par Māra Bērziņa grāmatu “Svina garša”, Liega iesāka ar interesantu faktu - grāmatas atklāšanā Nora Ikstena uzdāvinājusi nevis puķes Mārim, bet sērkociņu kastīti un teikusi: “Tu ar šo grāmatu aizdedzināji šo sēriju”.

Autors klātesošajiem pastāstīja par darba tapšanas metodēm. Rakstīšanas process sācies ar padziļinātu vēsturiskā fonda izpēti. Māris Bērziņš saka: “ Doma, kas man iešāvās prātā, ka man jāraksta pēdiņās, protams, savas atmiņas par to laiku, bet, lai rakstītu savas atmiņas par to laiku, ir ļoti jāiegrimst tajā laikā ar iztēles palīdzību...” Skaidrs ir bijis nosaukums, pārējais ir izveidojies rakstot.

Rakstot jebkuru no grāmatām, Māris Bērziņš atzīst, ka viņam vienmēr ir divas atbildības - pirmā, pašam pret sevi. Jāuzraksta tā, lai pašam nav kauns. Otrā pret lasītāju. Jāpiedomā pie valodas tecējuma, lai lasītājam nav jāpārlasa teikums trīs reizes, lai lasītājam ir uztverami un saprotami. Autors ļoti piestrādā pie tā, lai darbā būtu viegluma sajūta. Rakstot vēstures romānus, esot vēl trešā atbildība - atbildība pret vēsturi. Jāuzraksta tā, lai nevienam vēsturniekam nerastos jautājumi un pats autors spētu atbildēt par katru vārdu, kas tur ir uzrakstīts.

Gaišas skumjas, tā tiek raksturota sajūta pēc grāmatas izlasīšanas. To autors uztver kā lielu uzslavu. Lasītāji atzinuši, ka šī grāmata neatstāj tādu lielu smagumu, lai arī beigas ir traģiskas. Autors :“Bet tur aiz tām visām zvaigznītēm ir tāds gabaliņš, kas liek domāt par mūžīgo dzīvību. Jo tas man ir svarīgi, jo es tādos uzskatos arī dzīvoju. Tā dzīve nebeidzās, pēc nāves tā tik vienkārši, jo citādi es neredzētu jēgu vispār.”

Cik tālu no varonības līdz nodevībai? Kas ir varonība? Interesanta diskusija izvērtās par šiem jautājumiem. Liegas pārdomas par šo lika mazliet aizdomāties par varonību ikvienā no mums: “ Neesam nemaz mēs tik labi, lielā mērā protam būt žēlsirdīgi tik grāmatu lapaspusēs, tad, kad grāmatās jājūt līdz varoņiem, to mēs izdarām ļoti veiksmīgi. Tad kad mums dzīvē jācīnās par kādu, ko aizvaino - mēs neesam tik varonīgi. Mums ir ļoti grūti nostāties pretī, ja ir daudz, ja ir viedoklis.”

Pasākuma gaitā pārrunas noritēja ne tikai par grāmatu “Svina garša”, bet arī par citām M.Bērziņa iznākušajām grāmatām - Gūtenmorgens, Titāna Skrūves un Ērika Trauma sapnis, kas ir autora pirmā grāmata. Klātesošie klausītāji bija zinoši un spēja iesaistīties diskusijās un atbildēt uz jautājumiem par tām.

Māris Bērziņš ir pateicīgs Gundegai Repšei par “Svina garšu”, jo pats nekad nebūtu iedomājies uzrakstīt šādu grāmatu par tiem laikiem. Viņš jūtas arī ļoti pagodināts, par Nacionālā teātra iestudējumu “Svina garša” un filmu, kas uzņemta pēc viņa grāmatas “Gūtenmorgens”. 

Uz jautājumu par nākotnes plāniem, autors mums atklāja, ka šobrīd notiek darbs pie grāmatas “Gūtenmorgens” otrās daļas sakārtošanas. Tiek rakstīti scenāriji, un liels notikums būs filma, ko uzņems filmu studija Mistrus Media pēc grāmatas “Titāna skrūves”. 

Māris Bērziņš:” Es cenšos ar smaidu skatīties arī uz grūtām situācijām.”

Diāna Reide

Salacgrīvas novada bibliotēka