TAUTASDZIESMU SKANDĒŠANA UN IEDZIEDĀŠANA SALACGRĪVAS BIBLIOTEKĀ
17.11.2015

Pašā oktobra nogalē visa Latvija atcerējās mūsu Dainu tēvu Krišjāni Baronu viņa 180. dzimšanas  dienā. Kā atsevišķi novadi, skolas , bibliotēkas  un citas kultūras iestādes, kā ikviens, kas sirdī jūtas latvietis, pieminēja un godāja izcilo tautasdziesmu vācēju un kārtotāju, varam tikai iztēloties.
          7.novembrī  Salacgrīvas bibliotēka aicināja uz „tautasdziesmu skandēšanu un iedziedāšanu.” Šeit sapulcējies lasītāju klubiņš „Noskaņa” vēlējās kopā izstaigāt Krišjāņa Barona dzīves ceļu, iepazīties ar viņa dzimtu, viņa bērnību, mācību gadiem un diženo mūža veikumu.
   Nenoliedzami, ir ļoti daudz dažādu materiālu par Kr. Barona dzīvi, par viņa milzīgo, nepārvērtējamo darbu latviešu tautas garamantu saglabāšanā, ir savāktas laikabiedru un ģimenes locekļu atmiņas, saglabājušās fotogrāfijas, izdoti zinātniski apcerējumi. Taču nav tāda vienota , kopīga darba, kur būtu savākts viss, kas parādītu plaši un detalizēti gan Kr. Barona dzīvi gan darbību kopumā. Pārcilājot grāmatu grāmatas, skolotāja Ligita Jirgensone bija izveidojusi Baronu dzimtas koku, savākusi ļoti interesantus datus par viņa vecvectēvu un vectēvu, māti, tēvu, brāļiem un māsām , arī ziņas par Kr. Barona sievu Dārtu. Skolotāja Ligita palaida ripot caur aplī sēdošo klausītāju rokām „lielo dziesmu kamolu,” veidotu no tautiskajām jostām, un katrs tika aicināts teikt savas mīļākās tautas dziesmas. Tad sākās ļoti aizraujošs un izteiksmīgs stāstījums par senajiem laikiem, kad Kr. Barona vectēvs un tēvs bija atkarīgi no vācu baronu labvēlības.
    Svinēšanu jautrāku darīja dziedāšana. Dainu skaistums pilnībā atklājās tautas dziesmās, kuras šajā vakarā dziedājām no sirds akordeona pavadījumā. Ar sevišķu mīlestību skandējām savas dzimtās Vidzemes tautasdziesmas.
  Tad atkal stāstījums. Par sievietes sūtību zemes virsū. Par stiprajām, sirdsgudrajām  Baronu dzimtas sievietēm- Krišjāņa māti Eņģeli, kas smagos apstākļos pēc vīra pāragras nāves par krietniem un gudriem cilvēkiem izaudzināja astoņus bērnus, par Krišjāņa sievu  Dārtu Rudzīti- bārenīti no Limbažiem, bez skolas izglītības , kura parakstīties iemācījās 60 gadu vecumā. Ar sirdsgudrību un mīlestību viņa varēja pārspēt daudzas jo daudzas izglītotas jaunavas. Smagus un traģiskus brīžus Dārtai sagādāja liktenis, viņai bija jāatstāj Pēterburgā kapsētā trīs mazus bērnus. Dārta nezaudēja ne mīļumu pret cilvēkiem, ne dzīvesprieku. Spēja tikt galā ar visām praktiskās dzīves grūtībām. Mūžs pagāja rūpējoties par dēlu Kārli un vīru, lai viņš varētu netraucēti strādāt pie tautasdziesmu vākšanas un dainu sējumu izdošanas.
    Trešā stiprā sieviete šajā dzimtā bija dēla Kārļa – stomatoloģijas pamatlicēja Latvijā- sieva Līna, kas rūpējās par saviem sešiem bērniem un ļoti daudz palīdzēja Barontēvam pie dainu pārrakstīšanas un kārtošanas. Baronu dzimtā valdīja mīlestība un cieņa vienam pret otru, darba tikums un tieksme pēc gara gaismas.
   Kad Ligitas plaukstā uzradās mazs akmentiņš un vesela grīste priecīgi krāsainu dzīparu, katrs klausītājs varēja izvēlēties kādu dzīparu vēlas , uztīt uz mūsu tautas gara cietā pamata un noskandēt kādu vēlējumu, ko uz mākoņa maliņas klausīdamās dzirdētu Dainutēva māmuļa
Eņģele, uzticamā un mīloša sieva Dārta un vedekla Līne. Veltījām viņām tautasdziesmu „Silta jauka istabiņa”. Mēs ticam, ka tautasdziesmas no mūsu dzīves nepazudīs, aizvien būs kāds, kas tās turpinās tīt kamolā , kā to darīja mūsu senči.
      Laiks bija paskrējis nemanot un pasākums izskanēja ar Kr. Barona mīļāko tautasdziesmu „Tumša nakte, zaļa zāle”.

   Atmiņās par pasākumu dalījās Anita  Emse, pasākuma apmeklētāja