Svētciemā bērni iepazīst “Zaķīšu pirtiņas” dzejnieku
18.03.2019

Lai gan tikko kā sācies pirmais pavasara mēnesis un līdz Lieldienai būs kāds laika sprīdis jāpagaida, Svētciema bibliotēkas jaunākie lasītāji jau ir satikuši Zaķi. Tas tiesa- ne jau Lieldienu, bet bibliotēkas Zaķu mammu gan! Rīta stundā uz “Pičiņu-pačiņu” sanākuši, mazie tika “paglaudīti” ar pūpolu slotiņu. Mīksts un mīļš pērieniņš – gluži kā mazajiem zaķīšiem pirtiņā. Tieši tā iesākās rīta stunda, kurā runājām par bērnu dzejoļu rakstnieku  Vili Plūdoni. Skatoties attēlus un video,  Zaķu mamma iepazīstināja ar dzejnieka dzīves vietu, skaidroja, kur atrodas Zemgale, kas ir plūdi , kāpēc dzejniekam tāds uzvārds un mudināja bērnus  iztēloties aizsalušo Mēmeles upi, kas turpat aiz pirtiņas vien tecējusi. Dzejniekam bērnībā bija paticis  piesiet slidas un ar tām izskrieties. Tieši tā – piesiet, jo agrāk taču tādu slidzābaku nemaz bērniem nebija. Kad skatījāmies, kā pirms vairāk kā simts gadiem izskatījusies dzejnieka dzimtā “Lejenieku” māja, ratnīca , stallis un  kūts, bērniem bija ne mazums brīnumu par senajiem amatnieku rīkiem, ratiem, mēbelēm, apģērbu, koka rotaļlietām un citām sadzīviskām lietām. Tagad “Lejeniekos” iekārtots muzejs . Tā kā neviens no mums tur nebija bijis, atkal tikai iztēlojāmies, kā dzejnieks pie sava rakstāmgalda rakstīja dzejoļus, kurus vēl šodien pēc tik daudz gadiem bērni lasa un klausās. Vilim  bērnībā kopā ar trim brāļiem bija paticis mājās spēlēt teātri,  atveidojot izlasīto grāmatu tēlus. Arī mēs iejutāmies dzejoļa ”Traucējums” tēlu lomās- bijām svarīgie   Zaķu paps un Zaķu mamma , bijām mazie, bailīgie Zaķulēni, kam ļoti patika trīcēt un drebēt …. Nav jau tā, ka dzejnieks rakstījis par  zaķiem vien, bet tie mums patika vislabāk.  Ar sajūsmu atvērām jauno, skaisto  mākslinieces Agijas Stakas ilustrēto Viļa Plūdoņa grāmatiņu “Zakīšu pirtiņa”.  Bet lai vērtu vaļā īpašās Zaķīšu pirts durvis , vispirms noskaidrojām, kas tās pirtis  tādas ir,  ko cilvēki  tur dara, kādas tās ir mūsdienās un kādas bija senatnē. Lasījām grāmatiņu, klausījāmies dzejoļus, zīmējām zaķus un sunīti pakrēslā,  protams, arī filmiņu noskatījāmies un pūpoliņu  “ Pačiņu -pačiņu” saņēmām. Par to visu Zaķu mamma teica paldies mazajiem “Snīpīšiem”, skolotājām Anitai un Indrai , kā arī mazos ciemiņus  ar burkāniem pacienāja!!!

Svētciema bibliotēkas vadītāja L. Borozdina