Stāsti par latvieša pašapziņu, teātri, grāmatām un to tapšanu...
06.01.2014

Salacgrīvas novadā 14.decembrī viesojās rakstniece, grāmatu autore, aktrise, režisore, teoloģe, mamma un vecmāmiņa Dace Priede. Vispirms Liepupes un pēc tam Salacgrīvas bibliotēkās ar Daci risinājās interesantas sarunas. Dace Priede, kura publicējas ar pseidonīmu – Patrīcija Egle, enerģiska, optimistiska un pozitīvām emocijām dāvāja saviem klausītājiem prieku, labas domas un emocijas. Jābrīnās, kur sieviete, kura uzaudzinājusi četrus dēlus un meitu, raksta grāmatas, spēlē teātri, ir aktīva sabiedrības locekle ņem enerģiju un spēku.

Stāstot par sevi, Dace uzsver „Esmu dzimusi un augusi Rīgā, bet dzīvoju arī laukos, man ārkārtīgi mīļa ir daba, nav lielāka prieka kā rudenī iet sēņot, es arī vāru zaptes, marinēju gurķus, kurus izaudzēju savā dārzā, audzēju gliemežus, rakstu grāmatas un sarunājos ar Dievu. Mani hobiji ir rotu un grāmatzīmju veidošana. Es nezinu, kura ir mana īstā profesija. Visas un neviena... Es nezinu, kas ir Priede...Tāpēc savā vizītkartē rakstu, ka es esmu- cilvēks. Darbu man ir ļoti daudz, bet diemžēl diennaktī ir tikai 24 stundas, no kurām astoņas man ir jāguļ.”

D.Priede ir personība, kurā dabiski sadzīvo šķietami nesavienojamais: spēja radīt harmoniju un asa iekšēja nepieciešamība būt pretim, kliedēt rāmo dzīves plūdumu, ierasto, ērto.

Tikšanās laikā Dace Priede iepazīstināja ar savām grāmatām, īsi raksturojot tās un nolasot nelielus fragmentus. Viņa stāstīja par savu interesi par indiāņiem, kura radusies jau bērnībā, kad noskatījās pirmās indiāņu filmas. Stāstīja par savu ceļojumu uz Ameriku, uz indiāņu rezervātu un par to, cik daudz līdzību var atrast mūsu un indiāņu kultūrā, vēsturē, rakstu zīmēs un abu tautu likteņos.

Grāmata „Zirnekļa tīkls smilgās”- tā ir sāga, kurā attēlots triju paaudžu sieviešu dzīves plūdums. „Ja kāds grib redzēt pasauli tā, kā to redzu es, tad jāizlasa šī grāmata”, teica autore. Manās grāmatās ir daļa patiesības un daļa fantāzijas. Par sevi varu teikt, kā kādas manas grāmatas varone: es rakstu ar savas sirds asinīm un atbildu par katru vārdu, ko es rakstu. Kad asiņu vairs nebūs- nerakstīšu...”

Mums nebija iespēja tuvāk skatīt šo autores grāmatu, jo tagad to var iegādāties vien retā grāmatnīcā. Vēl viena grāmata, kas gaida savu otro izdevumu, tātad cilvēkiem patīk ir „Mana dienas grāmata”. „Šīs ir 366 pasaciņas, jeb Dieva sarunas ar cilvēku,” stāsta autore, „katrai dienai sava pasaciņa un šīs ir priekš jums – jo es ticu, ka arī jūs sarunājaties ar Dievu, vienalga kā to nosaucat. Par Kristu vai Dievu, vai sirdsapziņu, es kā mācītāja viņu nevaru nosaukt citādāk kā par Dievu. Sauciet kaut par likteni, tas jau ātrumu nemazina. Šīs ir 366 sarunas, ilgā laikā pierakstītas un man ļoti, ļoti mīļas.” Grāmatā pirms katras dienas ieraksta ir atstāta vieta ierakstīt savu atziņu, dzīves gudrību. Mums par prieku Dace lasa 24.jūnija pasaku. Par savu autore uzskata 21. novembra pasaku, kuras kredo ir Daces dzīves moto – Ej un dari, jo iet un darīt ir jebkura cilvēka uzdevums!

Tā, kā rakstniece ir profesionāla aktrise, viņa kopā ar katoļu priesteri Andri Vasiļevski ir ierunājuši diskā manas dienas grāmatas pasaciņas, jeb sarunas ar Dievu. Vēl bijušie Jaunatnes teātra aktieri ir atjaunojuši savu kursa darbu - iestudējumu Kurzemīte un Imanta Ziedoņa piemiņas mēnesī atcerējās tā fragmentus. Savulaik Dace Priede apguvusi aktiermākslas gudrības un talantu kopā ar Rūdolfu Plēpi, Āriju Stūrnieci, Dinu Kristīni Bitēnu un Enriko Avotu.

No vienām pasakām nemanot pārejam pie citām pasakām un tās Dace relatīvi sauc par pasakām – tā ir grāmata „Krāsainas ilgas”. „Tā realitāte kopā ar nerealitāti, 12 pasakas, katram mēnesim sava, īpašas ar to, ka rakstītas konkrētiem cilvēkiem - Austrai un Arvīdam, kuri salaulājās 80 gadu vecumā, un savu mīlestību ir nosargājuši un iznesuši caur dažādām dzīves vētrām un notikumiem”, stāsta Dace Priede.

Pavisam nedaudz rakstniece pastāstīja par bērnu grāmatiņām, īpaši par pasakām manam mazulim. „Kādreiz domāju, ka pasakas nerakstīšu nemaz,” bilst Dace „bet re kā sanāk – cilvēks domā – Dievs dara. Šī ir pasaka - pa saka, kas kaut ko pasaka, veltīta manai vienīgajai mazmeitiņai, jo man ir 4 meitas un viens dēls, četri mazdēli un viena mazmeita. Dievs laikam mīl līdzsvaru. Seši stāsti - pasakas, ar krāsainiem zīmējumiem. Daži zīmējumi nav izkrāsoti līdz galam, vai nav izkrāsoti nemaz, tie atstāti mazajiem krāsošanai. Ir jāļauj mazajai fantāzijai vaļu, jo raugi tas ir ļoti vajadzīgs un interesants.”

Daces Priedes romānos atspoguļota nebeidzama cilvēkmīlestība, ticība cilvēka gara un domu spēkam un Dieva klātbūtni mūsu grūtajos brīžos.

Ilga Tiesnese