Salacgrīvas bibliotēkā skatāma unikāla Valdemāra vārdnīca
06.03.2025

Krišjāņa Valdemāra divsimtgade ļauj mums tuvāk iepazīt jaunlatviešu veikumu. Biedrība “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” radusi iespēju Salacgrīvas bibliotēkā izstādīt apskatīšanai unikālu Krišjāņa Valdemāra un viņa domubiedru veidotu vārdnīcu jūrniekiem – “Krievu- angļu- franču- vācu- itāliešu- dāņu un norvēģu- zviedru- latviešu Jūras kabatas vārdnīcu ar papildinājumiem holandiešu un spāņu valodā”. To 1881. gadā Maskavā izdevusi Ķeizariskā Maskavas jūrkopības biedrība. Kā zināms, aktīva šīs biedrības nodaļa darbojusies arī Ainažos.

Vārdnīca patiešām ir unikāla bibliogrāfiska vērtība. Valdemārs to veidojis pēc angļa Kanna vārdnīcas parauga, klāt pievienojot latviešu un krievu valodu. Lūk, ko viņš norāda izdevuma ievadā: “Īpaša pateicība pienākas jūrskolotājiem Dālam un Breikšam, kas apgādāja priekš šīs vārdnīces tos vajadzīgos latviskus vārdus un teikumus, kā tie līdz šim ap Rīgu un Ainažiem tiek izlietāti starp latviešu jūrniekiem. – Vācu vārdi un teikumi palika gandrīz visi tā, kā te atrodas minētā angļa Kanna vārdnīcē; igauņu jūrniekiem vēl jāpietiek ar tiem, ja neprot latviski, krieviski voi zviedriski.”

Kas tad ir šī vārdnīca? Būtībā – sarunvalodas leksikons, kas droši varētu noderēt zēģeļkuģu jūrniekiem viņu praktiskajā darbā. Par to liecina satura rādītājs: pirmās sarunas svešā ostā; skaitļi, laiks, svari, mēri; amatniecība un amatnieku preces; andeles preces 10 valodās; komandu vārdi uz kuģa; runas par slimībām, nāvi; kuģa strandēšana, avārija, karš; vēji, gaiss, kuģa tikumi; kuģa daļas un ieroči. Pielikumos aplūkotas dažādu valstu naudas vienības, mēri un svari 12 valstīs, garuma un ceļu mēri, tonnu un lastu [veca masas mērvienība, aptuveni 160 kg] lielums, mārciņu svari salīdzināšanai, ka arī labības un lejamu lietu mēri.

Vārdnīcā ievietots arī cariskās Krievijas konsulu saraksts un adreses ārzemēs, naudas kursu pārrēķins “starp Pēterburgu un Londonu; Parīzi; Hamburgu un Berlīni; Amsterdamu”. Tāpat te atrodams “kuģu flagu izskats un aprakstīšana”, zēģeļkuģu takelāžas apraksts, kravu pavaddokumentu noformēšanas paraugi dažādās valstīs.

Valdemārs leksikona ievadā uzsvēris, ka “vārdnīces apgādātāja lūdz skolotājus īpašās stundās jeb arī brīvstundās skolēniem cik iespējams ierādīt, kā jālasa voi jāizsauc svešu valodu vārdi, cik tie skolotājiem pašiem ir pazīstami. Pašiem skolēniem brīvlaikos būs jālasa vārdnīce vairākas reizes cauri un labi jāliek vērā katras vārdnīces nodaļas saturs, lai pēcāk var viegli atrast vajadzīgu vārdu voi teikumu.”

Neapšaubāmi, ka Valdemāra un viņa palīgu izveidotā vārdnīca attiecīgi 9 un 11 valodās tūlīt pēc tās iznākšanas tika augstu novērtēta profesionāļu aprindās. Tā tolaik populārais vācu jūrnieku laikraksts “Hansa”, kas iznāca Hamburgā, cildināja izdevējus par “ļoti noderīgo leksikonu, kas paver ceļu arī Baltijas jūrniekiem uz Eiropas tautu valodām.” Lieki teikt, ka Valdemāra pūliņi latviešu valodu likt blakus Vakareiropas tautu valodām bija nepārprotami patriotisks žests, jo latviešu jūrniekiem bija iespēja iepazīt plašo pasauli un daudz demokrātiskākus sabiedrības modeļus nekā tas bija cariskajā Krievijā. Līdz šim šī unikālā Valdemāra vārdnīca mūspusē bija lūkojama tikai Ainažu Jūrskolas muzeja ekspozīcijā, nu tā apskatāma arī Salacgrīvā. Pirmie ar to 25. februārī aicināti iepazīties turienes grāmatu draugu klubiņa “Biblioklubs” dalībnieki.

                                                           Gints ŠĪMANIS