SALACGRĪVAS BIBLIOTĒKAI 122. GADSKĀRTA
03.01.2025

Ziemas Saulgriežu noskaņā tuvi un tāli grāmatu draugi bija pulcējušies ēkā, kas celta uz Salacgrīvas Saviesīgās biedrības nama (1912) “sirmsūnu pamatiem”, lai atzīmētu savas pilsētas bibliotēkas 122. gadskārtu. Reizē tā bija arī brīnišķīga bibliotekāru un lasītāju tikšanās, ko kuplināja tautas muzikanti “Ziemeļmala” enerģiskā Valtera Reiznieka vadībā.

Kas ir tas spēks, kas kopš 1902. gada notur Salacgrīvas bibliotēku kā pilsētas kreisā krasta dominanti? Pirmkārt, tie ir lasītāji, kuri allaž bijuši draugos ar Grāmatu. Protams, atsaucīgie bibliotekāri, kas vienmēr pratuši ieteikt vērtīgāko lasāmvielu, zinot savu klientu vēlmes un pasaules redzējumu. Kā tikšanās atklāšanā uzsvēra Salacgrīvas bibliotēkas vadītāja Diāna Gederta, viņu darba lielākais novērtējums ir kuplais lasītāju pulks, un vēlme apmeklēt bibliotēku tikai pieaug. Pateicoties pašu jauniešu aktivitātēm, piemēram, Adriana Gintera “Ķīmijas eksperimentu” pēcpusdienām (tuvākā jau 3. janvārī!), ceļu uz pilsētas bibliotēku rod arvien vairāk skolēnu. Kā vēsta statistika, bibliotēkas krājumā ir 23 573 vienības, aktīvo lasītāju skaits sasniedzis skaitli 658, nodrošinot aizvadītajā gadā 15 727 apmeklējumus, sasniedzot 17 191 grāmatu izsniegumu.

Limbažu novada Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele izcēla radošo un pārdomāto Salacgrīvas kultūrtelpu – labajā krastā to veido Kultūras centrs, vidusskola un Mūzikas un mākslas skola, otrpus Salacai tā ir bibliotēka un muzejs, pārliecinoši vēstot par pilsētas patiesajām mākslas un kultūrvēstures vērtībām.

Kā ilgi gaidīts notikums topēcpusdien bija grāmatas “Gaismas pils Salacas krastos” atvēršana. Pēc ilggadējās bibliotēkas vadītājas Hedvigas Ineses Podziņas ierosmes trīs gados tapusī grāmata par Salacgrīvas bibliotēku visos vēstures vējos ir apjomīgs 252 lappušu izdevums, bagātīgi ilustrēts ar foto no dažādiem gadu desmitiem – no Salacgrīvas “biedrības mājas” laikiem līdz bibliokuģa “Krišjānis  Valdemārs” aktivitātēm mūsdienās, kad uzņemts kurss uz jauniešu piesaisti jūrai caur grāmatu prizmu. Pateicoties Limbažu novada pašvaldības un mūspuses tālbraucēju kapteiņu atbalstam, izdevums nācis klajā 200 eksemplāru lielā metienā un lūkojams bibliotēkas darba laikā.

Tomēr vislielākā šīs kopāsanākšanas vērtība bija tikšanās prieks. Ilggadējā bibliotekāre, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas pētniece Anita Emse šai pēcpusdienas sarunai bija veltījusi īpašu vēstījumu esejiskās noskaņās. Lija Blūma atcerējās, ka laiks Salacgrīvā viņai devis savdabīgu, jūras, kaiju un reizumis raupjo zvejnieku dzīves garšu, un ikviens darbs, kas bijis noderīgs lasītājiem, nekad nav bijis par grūtu. Māra Zapevalova, ko savulaik laikraksta “Progress” žurnāliste B. Zīle nosaukusi par “enerģisko grāmatu meiteni”, minēja faktus, kad ideoloģiskais uzstādījums bijis jāsamēro ar pašas sirdsapziņu. Viņas visas ar labu vārdu atcerējās ilggadējās bibliotēkas vadītājas Olgas Tenes skolu, kas ļāva augt pašām un pilnīgoties profesionālajā varēšanā.

Īpaši novērtēts gadu gaitā bijis literārais klubiņš “Noskaņa”, kad bibliotēkā kopā nākuši rakstnieku un dzejnieku klātesamībā ieinteresētie salacgrīvieši. Te virmojušas trešās atmodas vēsmas, ko veicinājuši mūspuses garīgie iedvesmotāji – Daina Avotiņa, Jānis Peters, Harijs Heislers, Alfrēds Krūklis un citi “attīstītā sociālisma” dogmās neiestiguši novadnieki. 2004. gadā “Noskaņas” desmitgadē tās iniciatore Lija Blūma “Ausekļa” žurnālistei Regīnai Tamanei atzīstas:

“Man šķiet, ka visi, kas nāca uz “Noskaņu”, nepazina vārdu “depresija”, lai arī pagājušais laiks bija gana drūms un depresīvs. Mums bija, ko gaidīt, bija, kam gatavoties, nebija laika ļauties skumjām noskaņām.”

Savs atmiņu pavediens bija savulaik strādājušām bibliotekārēm Mārai Apinei un Irēnai Irbēnai, jo Salacgrīvas bibliotēka vienmēr pulcējusi kultūras darbiniekus un lasītājus uz lielām kopāsanākšanām. Te akcijas “Atbalsts lauku bibliotēkām” ietvaros pasniegta “Lielā lasītāju balva”, te pēc Hedvigas Ineses Podziņas ierosmes 2005. gadā  dzima Vidzemes Patriotiskās dzejas festivāls, kas astoņas reizes uzrunāja skolu jaunatni radošām atklāsmēm, līdz Latvijas simtgadē stafetes kociņu nodeva tālāk Latgales skolotājiem un bibliotekāriem Preiļos.                                                                                                                    Uz patriotisma nots gribētos noslēgt arī šo grāmatu krātuves jubilejas apskatu – tieši Salacgrīvas bibliotēkā 2. decembrī tika dots starts mūsu novada vidusskolēnu eseju konkursam “Manas izjūtas, pirmoreiz ieraugot jūru”. Nākamgad atzīmējamā Krišjāņa Valdemāra divsimtgade iedvesmo grāmatu draugus jauniem atklājumiem, un ir droša pārliecība, ka īstos ceļabiedrus šajā izziņas ceļā mēs vienmēr atradīsim Salacgrīvas bibliotēkā.                                                               

Gints ŠĪMANIS