SALACGRĪVĀ ATVER GRĀMATU PAR ZVEJNIECĪBAS VĒSTURI
20.10.2023

Nēģu dienas priekšvakarā Salacgrīvas bibliotēkā notika grāmatas "Gar jūras zelmirdzošo krastu" atvēršanas svētki. Tie pulcēja mūsu dzimtā krasta vēstures entuziastus, jo jūra un zvejniecība ir tie stiprie balsti, uz kuriem gadu simteņos turējušies piekrastnieki.

Pati grāmata atklāj divus laikmetus Latvijas zvejniecības vēsturē. Pirmo - laiku pēc Latvijas valsts nodibināšanas un 20.gadu zvejnieku sūro ikdienu - dokumentējis žurnālists Mārtiņš Sams (1892-1941), apstaigājot Baltijas krastu no Kuršu kāpām līdz sābriem igauņiem. Šī talantīgā rakstnieka un fotogrāfa mūžs noslēdzās moku ceļos izsūtījumā Kirovas apgabala Ļesnoje ciemā. Otro - sociālisma "ziedu" laikus pagājušā gadsimta 60.- 80.gados - ar savu fotoaparātu tvēris fotomākslinieks Valdis Brauns, kurš ar mocīti devies vairākdienu izbraucienos "gar jūras zeltmirdzošo krastu". Lūkojoties viņa turpat 90 fototvērumos, pretim raugās skarbi piekrastes zveji, zivju sievas pie tīkliem un romantikas apdvesti piejūrieši, kam jūra ir vienīgais maizes avots. Grāmata uzmundrina, "sapurina" pārvarēt pelēko ikdienu, it īpaši veļu laikā.

Atvēršanas svētkos neiztika bez profesionālā vēsturnieka un jūrlietu pārzinātāja Andra Cekula panorāmiskā skata uz laiku, kad te bija vērojama dzīšanās pēc kārtējā "žiguļa" un "lielā rubļa". Viņš savā grāmatas priekšvārdā min arī tos izkropļojumus piekrastnieku domāšanā, ko tiem uzspieda zvejnieku kolhozu iekārta.

Par labu esam izdevumu novērtēja Bibliokuģa "Krišjānis Valdemārs" lieldraugs viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, aicinot neaizmirst, ka atjaunotās Latvijas jūrlietu sistēmu radīja tieši zvejnieki ar savu latviskumu un profesionālo briedumu.

Par saknēm lika aizdomāties Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, jo tieši no viņas gādībā esošās Misiņa bibliotēkas nāk pamats šai grāmatai - 1932.gadā izdotā M.Sama brošūra "Latviešu jūras zvejnieki" a/s "Valters un Rapa" izdevumā.

Limbažu novada Kultūras pārvaldes vadītāja Evija Keisele jauno grāmatu jau vērtēja profesionāli - kā kultūrvēstures pienesumu un rosinājumu piekrastnieku dzīvi un darbu nenogurstoši dokumentēt arī mūsdienās, jo pāri gadu lokiem šiem centieniem ir nenovērtējami liela pievienotā vērtība.

Katrs, kurš iet jūrā, sapratīs, ka šāds laikmeta tvērums ir cieņas un apbrīnas vērts. To izjuta arī grāmatas autori, kuri tika bagātīgi aplaimoti ar atzinības un pateicības vārdiem. Izdevums tapis Salacgrīvas pagastā reģistrētajā "Jāņa Lapsas piemiņas biedrībā" un tā iznākšanu pilnībā finansējis Zivju fonds.