Patriotiskās dzejas festivālā Salacgrīvā daudzina jūru un tās arājus
21.11.2016

Lāčplēša dienā Salacgrīvas kultūras namā notika Vidzemes 7. Patriotiskās dzejas festivāla konkursa noslēgums, pulcējot kopā tā dalībniekus, darbu vērtētājus un citus interesentus. Vispirms klātesošos sveica Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, uzsverot, ka cilvēki ar sakoptu dvēseli spēs aizstāvēt arī savu zemi, ja vajadzēs.

Pasākumu atraktīvi vadīja Bibliokuģa Krišjānis Valdemārs bocmanis Gints Šīmanis. (Biedrība ar šādu nosaukumu dibināta šogad Salacgrīvā, un viens no tās mērķiem ir jūrniecības tradīciju attīstība Latvijā un popularizēšana starptautiskā mērogā. - I.B.) Viņš un pārējā komanda bibliokuģa un festivāla patrons kinorežisors Jānis Streičs, Salacgrīvas novada bibliotēkas vadītāja Hedviga Inese Podziņa, jaunsargu instruktors Ojārs Liedeskalniņš kopā svinīgi atvēra grāmatiņu Latvji, brauciet jūriņā!. Tajā apkopoti uzvarētāju dzejoļi un Salacgrīvas pirmsskolas izglītības iestādes Vilnītis audzēkņu un vidusskolas pirmklasnieku zīmējumi par jūras tēmu. Kad es biju tāds kā jūs, jūra man bija tāls sapnis, jo nebiju to redzējis. Pirmo reizi tikos ar jūru piecpadsmit gadu vecumā. Kas tas bija par pārdzīvojumu! - īpaši pie zālē sēdošajiem bērniem vērsās J. Streičs. Visu vasaru bibliokuģa aktīvisti apmeklēja jauniešu nometnes, piejūras skolas, lai stāstītu par savām idejām. Festivālā klātesošajiem bija iespēja viņu paveikto skatīt fotoattēlu un citu materiālu stendos. Tāpat varēja izstādē iepazīt Latvji, brauciet jūriņā! veltītus Salacgrīvas novada bērnu zīmējumus.

Konkursa uzvarētāji vai viņu pārstāvji pārējiem lasīja priekšā savus darbus, bet uzaicinātie literāti individuāli sumināja to autorus. Prieks, ka ne pirmo gadu starp laureātiem ir arī mūspuses bērni un jaunieši. Šoreiz 4. - 5. klašu grupā 1. vieta Liānai Artai Persidskai, bet 2. Robertam Jēgeram. Abi ir no Krišjāņa Valdemāra Ainažu pamatskolas, skolotāja Modra Putna. Sākām ar jūrskolas muzeja apmeklējumu, kur smēlāmies iedvesmu dzejoļiem. Vispirms tos, kas tapa, arī lasījām tur un savas pilsētas jaunajā estrādē. Šajā konkursā mani audzēkņi piedalās tad, kad uzrunā tēma, un tā tas bija arī šoreiz, pastāstīja ainažnieku pedagoģe. 10. - 12.kl. grupā 1. vietu ieguva Katvaru internātpamatskolas audzēknis Jānis Smalkais, sk. Alise Brauna. Festivālā iesaistāmies jau vairākus gadus. Agrāk mūsu skolas bērni bija daudz aktīvāki dzejoļu rakstīšanā, bet arī šobrīd darām, cik spējam. Ar katru gadu rezultāti ir uzlabojušies. Pati labprāt atbraucu uz Salacgrīvu, kas ir mana dzimtā puse, sacīja skolotāja. Starp finālistiem bija arī Limbažu sākumskolas audzēkne Estere Alksne (4.kl., sk. Irēna Bērziņa), Evelīna Kaminska (9.kl., sk. Ilona Antonova), Karīna Kārkliņa, Toms Laubmanis, Samanta Mačane (visi 7.kl., sk. Ingūna Ādmīdiņa), Jasmīne Majore (2.kl., sk. Lolita Valaņina), Mikus Rodrigo Viļķins (4.kl., sk. Edīte Liedeskalniņa) no Salacgrīvas vidusskolas, kā arī Uldis Puriņš un Samanta Reičela Zlidņeva (abiem 6.kl., sk. M. Putna) no K. Valdemāra Ainažu pamatskolas. Tāpat vēl citi šo skolu audzēkņi saņēma atzinību. J. Streiča iedibinātā īpašā Tagadnes balva šogad tika Rencēnu pamatskolas skolniecei Danielai Dafnei Hānei. Vairāki skolotāji un bibliotekāri varēs izmantot Eiroparlamenta deputātes Ivetas Grigules ielūgumu viesoties viņas darbavietā Briselē.

Festivāla dalībniekus un viesus aizrāva uzaicināto Rīgas mūziķu - operdziedātāja Naura Indzera un koncertmeistares Helēnas Kundrātas atraktīvie priekšnesumi. Tajos tika iesaistīta arī publika. Protams, neiztrūka jūras tēmai veltītā populārā dziesma par Laša kundzi. Esmu pārsteigts par jūsu drosmi, jo uzskatu, ka mūsu tautai tā ar katru gadu iet mazumā. Talants dzimst jau no bērnības, un, ko ieliks skolotāji un vecāki, tas būs pamats visai dzīvei. Bērni, jūs varat paveikt lielas lietas, jābūt tikai iekšā tādam spīvumam kā vecajiem jūrniekiem! uzrunājot jaunos dzejdarus, teica N. Indzeris.

Literātus dzejniekus, kuri ierodas uz festivāla noslēgumu, allaž kopā pulcē tagadējā rīdziniece, bet sirdī joprojām Salacgrīvai piederīgā bibliotekāre Lija Blūma. Viņai radusies sajūta, ka visi, kas lielākoties ir vieni un tie paši, pa šiem gadiem esot cieši sadraudzējušies. Nule aizvadītajā reizē bija ieradušies Arnolds Auziņš, Valdis Rūja, Eduards Aivars, Viks, Anita Emse u.c.

Šogad man ļoti patika godalgu neieguvušais vienas konkursantes dzejolis par to, ka meitenes sapņo par prinčiem un kāpēc gan tas nevarētu būt jūrnieks. Žūrijas priekšsēdētājs dzejnieks Ronalds Briedis nākotnē būtu ieinteresēts iepazīties ar pilnīgi visiem dzejoļiem arī tiem, kuri līdz komisijai nenonāk. Pirmoreiz festivāla noslēgumā klāt bija jelgavniece, augstskolas mācībspēks un dzejniece Rasma Urtāne. Viņa atzinīgi izteicās par bērnu jaunradi, pat būtu gatava visiem dot pirmās vietas. Tiesa, ir lietas, kas rakstītājiem vēl jāpamācās, piemēram, jātiek vaļā no liekvārdības. Daudzi konkursa dalībnieki izmantoja iespēju nofotografēties ar literātiem un saņemt autogrāfus.

Salacgrīvas bibliotēkas vadītāja H. I. Podziņa secināja, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, dalībnieku skaits konkursā turas līdzīgs, vien pa šo laiku beigušas pastāvēt dažas iesaistītās Vidzemes skolas, toties pa kādai nākušas klāt. Šoreiz iesniegtie darbi, protams, atšķiras no citu gadu, jo arī tēma jauna. Lai labāk sagatavotos, konkursantiem, sevišķi iekšzemes skolās, bija jāizzina informācija par Krišjāni Valdemāru un bibliokuģi. Šie vārdi arī izskanēja dzejoļos, viņa piebilda. Taujāta par nākamā festivāla iecerēm, H. I. Podziņa sprieda, ka tas būs sevišķi nozīmīgs, jo notiks Latvijas simtgadē, turklāt jāņem vērā, ka uz to laiku sarīkojumu netrūks arī citviet valstī. Paies gads, tad apjautīsim skaidrāk, ko un kā.

Sirsnīga un spēcīga bija Latviskuma stunda kopā ar J. Streiču. Viņš aicināja izvairīties saukt Latviju par mazu, jo tas drīzāk ir skats no malas; lielākais varenums mīt tautā, ne valsts teritorijā. Vēl mākslinieks rosināja censties izvairīties no nolieguma formas lietojuma. Viņš nodēvēja par laimīgu gadu to, kad notika barikādes, jo ļaudīs valdīja pacilājoša vienotība. Kaut ko līdzīgu izjutis arī Rīgas 800 gades svinību laikā. Kinorežisors novērojis, ka šodienas jaunā paaudze ir daudz brīvāka nekā savulaik bija pats un laikabiedri. Es ar ticību skatos nākotnē, viņš teica. Tāpat J. Streičs mudināja nebaidīties celt godā citus, dalīties idejās, jo tad arī pašiem labi klāsies.

Kā ierasts, šajā pasākumā varēja aplūkot Zemessardzes ieročus un cienāties ar putru no armijas lauku virtuves. Vakarpusē notika lāpu gājiens no Salacgrīvas kapiem uz Jahtu ostu, bet pēc tam - jauno jaunsargu uzņemšana. Turpat arī visus pie ugunskura sagaidīja vietējā folkloras kopa Cielava un pretī naksnīgajām debesīm atmirdzēja svecīšu gaismas ceļš.

Pavisam šāgada Patriotiskās dzejas konkursam bija iesūtīti vairāk nekā 100 darbu, kurus pirms tam no visiem iesniegtajiem sūtīšanai žūrijai atlasīja audzēkņu skolotāji un bibliotekāri. Vidzemes Patriotiskās dzejas konkursu rīko Salacgrīvas novada bibliotēka, un tas ir viena no galvenajām aktivitātēm šāda paša nosaukuma festivālā. Tas norisinās ik pēc diviem gadiem.

Ilva BIRZKOPE