Par Dzintara krastu vienojas “Vējavās”
14.10.2019

Nu jau trešo gadu Salacgrīvas Nēģu dienā viesu namā “Vējavas” ir klāt bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”. Šoruden tradicionāli kopā ar bibliokuģa patronu kinorežisoru Jāni Streiču. Latviskuma stundā saruna gribot negribot aizvirzījās līdz ministra Pūces plānotajai novadu reformai, kam vairākums salacgrīviešu ir sīvi pretinieki. Domu biedros talkā nāca arī 23 viesi no Pāvilostas, kas ir pašpietiekams novads ar savu ostu, zvejniekiem un labi attīstīto jahtu tūrismu. Enerģiskā Pāvilostas novadpētniecības muzeja vadītāja Irina Kurčanova bibliokuģim dāvāja spēka dzērienu - uzlējumu uz priežu asarām. Šis dzintara spēka mitriķis nu glabāsies itin drošā vietā – pie Jāņa Streiča, kurš nenogurstoši mudināja neļauties notikumu plūdumam, bet to aktīvi ietekmēt, veidojot spēcīgas pašvaldības un novadus piejūrā, piemēram, no Saulkrastiem līdz Ainažiem. Viņš šādus pat piejūras novadus rosināja izveidot Kurzemes krastā, jo jūrmalniekus vieno kopīgas rūpes un intereses. “Sadodieties rokās, kā savulaik Baltijas ceļā, un piejūra būs spēcīga, pamudinājums visai Latvijai!” aicināja kinorežisors, vienlaikus akcentēdams, ka šis eventuālais Dzintara krasts būtu arī mūsu valsts vēsturiskā pēctecīguma simbols, jo tieši jūra Latvijai ir devusi brīvību, skatu uz demokrātiju un eiropeiskām vērtībām.

Jāņa Streiča brālis Ēriks šoreiz bija ieradies ar savu kundzi – pazīstamo TV “Panorāmas” žurnālisti Maiju Streiču, kam jūras ļaudis daudzu desmitu gadu gaitā iepazīti un zināmi. Pats Ēriks jūras rūdījumu guvis Tālajos Austrumos, kur vēl arvien lāči uzkož lašus, jo nēģi tiem ir pārāk sīka vienība. Bez tiem gan neiztika ne “Vējavās”, ne pie Svētupes nēģu tača, kur ikrudens tikšanās nav tikai zivju soļankas un nēģu pastētes baudīšana. Tās ir sirsnības stundas, kuras caurstrāvo viesmīlīgums un atkalredzēšanās prieks.

Saksofonists Elmārs Rudzītis “Vējavās” uzbūra ilgā ceļā kāpās gājumu, kas katram savs, bet, par Dzintara krastu domājot – visiem kopīgs. Rīgas kinostudijas direktore Inta Kaņepāja šurp bija vedusi pat Rīgas atslēgas, tālejoši mudinot, ka piejūriešiem jāņem vara arī citadelē pie Daugavas. Kārlis Miksons tīklu šķūnī bija radījis tādu gaisotni, ka pat Garoza un Oskars tur sadzertu tubrālības. Par to visu jau kuro reizi jāpateicas “Vējavu” gādīgajiem saimniekiem – Evijai un Jānim Klēviņiem, kuri Nēģu dienā spēj ne tikai uzburt īstus svētkus, bet nokaitētā politiskā gaisotnē vienot Vidzemes un Kurzemes piejūriešus nākotnes novada Dzintara krasts idejai.

Gints Šīmanis.