Literatūras pasākums Dikļos “Valoda, kas pieder tikai bērniem”.
20.10.2022

2022. gada 14.oktobrī Dikļu kultūras centrā notika literatūras pasākums – diskusija “Valoda, kas pieder tikai bērniem”, ko organizēja Dikļu pagasta bibliotēkas vadītāja Ieva Treimane. 

  Diskusijā piedalījās Edgars Plētiens (pedagogs, izglītības entuziasts projekta “Mācībspēks” kurators, viņš arī diskusijas vadītājs), Viktorija Ozola ( “EsPats.lv bloga autore, Montesori pedagoģe), Silvija Tretjakova (LNB Bērnu literatūras centra vadītāja), Inita Mihalovska (J. Neikena Dikļu pam. sk. latviešu valodas un literatūras skolotāja), Adrians Ginters (konkursa “Skaļās lasīšanas sacensības finālists, Salacgrīvas vidusskolas skolnieks.)

  Pasākumu apmeklēja un salacgrīvieti Adrianu atbalstīja Salacgrīvas bibliotēkas vadītāja Hedviga Inese Podziņa un Adriana klasesbiedrenes Tīna Keita Paegle, Marta Megija Lielkalne un Jasmīne Majore.

  Pirms pasākuma salacgrīviešiem bija brīnišķīga iespēja, pateicoties H.I. Podziņai, tikties ar rakstnieku Viku. Viņa pavadībā tika apmeklēts Vika pasaku parks, kur pats pasaku autors pastāstīja par parka izveidi, tajā esošajām koka figūrām un pasakām, kuru tēli redzami parkā. Tikām iepazīstināti arī ar Dikļu vēsturi, izcilākajām personībām un aizvesti līdz Neikenkalniņam, kur varējām priecāties par krāšņā rudens ietērpto “Sidraba birzi vainagā” un Dabas koncertzāli. 

  Un tad jau bija laiks doties uz Dikļu kultūras centru, kur tikām sirsnīgi sagaidīti. Varējām apskatīt Nila Sokolova fotogrāfiju izstādi, kurš vēlējās, varēja pagūt piedalīties “radošajās darbnīcās” vai iegādāties grāmatas grāmatu tirdziņā. 

  Diskusijā “Valoda, kas pieder tikai bērniem” tika mēģināts rast atbildes uz vairākiem jautājumiem, bet pirms tam bijusī Dikļu bibliotēkas vadītāja Brigita Jaunīte pastāstīja par iepriekšējo gadu Dikļu bibliotēkas projektiem. 

  Diskusija aizsākās ar jautājumu “Cik liela nozīme ir valodai”, sekoja jautājums par valodu un sistemātiskumu, uz kuru atbildot, diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka vispirms ir jābūt loģikai, arī sistēmai valodā, pēc tam var sekot rotaļas un spēles. Kā turpināt un uzturēt radošu valodu? 

Atziņas:

• =         lasot grāmatas, rodas valodas izjūta
• =         jālasa priekšā bērniem grāmatas (veidojas vārdu krājums, iztēle)
• =         ticamāk, ka labs lasītājs būs tas, kuram bērnībā bijusi mīļākā grāmata
• =         piepūles, gribas pietrūkst, tāpēc nav radošuma
• =         lai panāktu “patikšanu”, bērnam nepieciešams dedzīgs, aizrautīgs pieaugušais blakus. 

  Nākamais jautājums par to, kāda tad īsti ir bērna valoda? Vislabāk var spriest pats skolēns, tad Adriana atbilde: “Tā ir dzīva valoda, daudzveidīga, bērns un jaunietis prot izmantot valodu, raugoties no situācijas un vides skatu punkta.” 

  Jautājums par daudzo svešvārdu ienākšanu bērnu, pusaudžu un jauniešu leksikā uztrauc sabiedrību. Diskusijas dalībnieki uzskata, ka valoda ir mainīga, un ne vienmēr vārdi, kuri ienāk no citām valodām, ir nevēlami. It sevišķi tas sakāms par tehnoloģiju nozares leksiku. Bet arī jauniešus uztrauc tas, ka mazi bērni ikdienā sarunājas, un savā starpā izmanto angļu valodu.

  Pēdējais diskusijas jautājums bija par to, ko pieaugušie var darīt, lai veicinātu bērnu valodas daudzveidību. Tie paši ieteikumi, ko pieaugušie it kā saprot, it kā zina, ka tā būtu jādara, bet tik maz ikdienā ievēro. Vecāki, lasiet priekšā grāmatas bērniem, arī tad, kad viņi sasnieguši jau skolnieka vecumu, runājiet ar bērniem, rādiet, stāstiet, izskaidrojiet; lieciet mācīties no galvas dzejoļus, ieklausieties savos bērnos, kad viņi ar jums runā.

  Pēc diskusijas apmeklētājus vēl iepriecināja Chris Noah ar koncertu. 

Inta Balode