Bibliokuģa “Krišjānis Valdemārs” viesu diena
03.04.2018

Biedrība “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” ir salacgrīviešu ideja veidot mūsu piejūrā vidi, kas rosinātu saglabāt zvejnieku kultūrvēsturisko mantojumu un radītu interesi jauniešos izvēlēties ar jūru saistītus arodus.

Marīnistikas darbu izlase “Par tiem, kas jūrā” apvieno mūsu zvejniecības veterānu atmiņas par nozīmīgāko, kas piedzīvots jūras gaitās pasaules jūrās un okeānos. Iepriekš par to lasījām rakstnieka Jāņa Lapsas (1930-2006) marīnistikas publikācijās, kas apkopotas grāmatās “Jūras grāmata” (2015) un “Kapteiņu stāsti” (2017), ko izdeva Jāņa Lapsas piemiņas biedrība. Šajā krājumā pie spalvas ķērušies paši jūrnieki - tālbraucēji kapteiņi Igors Vītols (1927), Uldis Rudzītis (1940), Ēvalds Grāmatnieks (1946) un Dainis Caune (1951), tādējādi atklājot savas dzīves aizraujošākās lappusēs kā jūrā, tā krastā.

Patīkams izņēmums ir kinorežisora Jāņa Streiča (1937) vēstījums par gaitām uz ledlauža “Varma” 1996.gada bargajā ziemā Rīgas jūras līcī. Arī šobaltdien “Varma” ir lielākais un jaudīgākais Rīgas Brīvostas ledlauzis, ko Latvijas valsts 1994.gadā par 12 miljoniem latu iegādājās no Somijas. Ilgus gadus “Varmas” kapteinis bija mūsu zvejas flotes veterāns Edgars Ūķis, kurš 1994. gadā pieņēma "Varmu” un 2012.gadā, dodoties pensijā, to nodeva kapteiņa Andreja Krasovska rokās. Otrs Rīgas Brīvostas ledlauzis ir ledus klases velkonis “Foros”, ko 2014.gadā osta iegādājās “Panamax” tipa kuģu apkalpošanai. Rīgas ostas kapteinis Arturs Brokovskis – Vaivods atzīst:

“Aukstās ziemās kuģu aprites ātrumu un attiecīgi arī izmaksas ietekmē nepieciešamība izmantot ledlaužus, lai atbrīvotu kuģu ceļu. Tādos brīžos izjūtam daudzos plusus, ka mums ir pašiem savi ledlauži.”

Citiem vārdiem runājot, “Varma” un “Foros” ir mūsu kā jūras valsts neatkarības garants!

Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija, atbalstot flotes veterānu dzīvesstāstu izdošanu, dara svētīgu darbu. Patīkami, ka pieredzējušos tālbraucējus kapteiņus nomaina jaunie talanti - Latvijas Jūras akadēmijas absolventi. Ļoti iespējams, ka mums nav jāgaida gari gadi, bet jau tagad, Latvijas simtgadē, jāuzklausa viņu stāsti, piedzīvojumi, ne viens vien brīdis, kad “ūdens smēlies mutē”. Jūras bargums nav šķirams no tālo ūdeņu romantikas, tādēļ jātver šo mirkļu emocijas, stāsti un reisos gūtās atziņas. Veidojot šo darbu kopkrājumu, pārlapoju pirmās “Latvijas jūrniecības gadagrāmatas”. Tur lasāmi īsti piedzīvojumu stāsti no Jūras akadēmijas pirmkursnieku praksēm uz buriniekiem “Sedovs” un “Kruzenšterns”. Šķiet, tas ir šodien mums jau netverams laiks un iespējas. Un tomēr - varbūt cerības uz buru praksi nav nemaz tik nereālas?! Vienalga - lai vējš vienmēr pūš mūsu burās!

Sastādītājs Gints Šīmanis