Jaunākās grāmatas
Aktualitātes
Bibliotēkas Pievakares stāstu laikā - ceļojums uz Indiju
15.03.2016
Šoreiz Pievakares stāstus bibliotēkā stāstīja divi jauni cilvēki- ekstrēmu piedzīvojumu un izaicinājumu meklētāji , arī pavārmākslas pratēji un zinātāji -Danija Linde un Ēriks Pudniks. Jaunieši gandrīz gadu sev noteikuši dzīvi taupības režīmā, lai varētu sakrāt naudiņu ceļojumam. Par galapunktu šoreiz tika izvēlēta Indija. Danija un Ēriks savu ceļojumu plānoja uzsākt jau augusta vidū, lai septembra beigās nokļūtu Armēnijas galvaspilsētā Erevānā. Kāpēc Erevānā? Ne jau tāpēc, ka izdevīgāk, bet gan tāpēc, ka piedzīvojums! Mūsu sarunu mērķis bija iepazīt tuvāk eksotisko un neparasto Indiju, taču, arī tas, kā jaunieši ceļojuši līdz Erevānai , būtu stāsts vairākiem vakariem. Ēriks stāstīja, ka biļetes nopirkuši jau pirms sešiem mēnešiem vienā virzienā no Erevānas uz Deli. Tas mums , klausītājiem, lika saprast, ka ceļojums tika plānots
ceļojot.
Ceļošana sākusies ar autobusu līdz Prāgai, tad cauri Ungārijai un Bulgārijai uz Rumāniju . Kā tikuši līdz Rumānijai? Ungārijā nostopējuši , kā paši smēja, Mr. Ungāru, kas aizvedis līdz benzīntankam . Jaukais onka, vārdā Emīls, gan teicis : Nebrauciet uz Indiju
padomājiet par saviem vecākiem
ar Turciju pietiek! Jaunieši pasmaidījuši par ieteikumu un apsolījušies padomāt . Tālāk jau veiksmīgi satikuši kādu fūristu, kas solījis aizvest līdz robežai, tad vēl kādu vācieti , kas pat līdzējis Rumānijā atrast hosteli. No Rumānijas pilsētas Mangalias ceļotāji devušies uz Turciju. Tur gājis visādi . Ēriks izstāstīja vienu no daudzajiem veiksmes stāstiem : Autobusā pienāk klāt turks, kurš nedaudz runā angliski un jautā , uz kurieni? Turks veic visādus mistiskus zvanus, kamēr mēs stāvam un smaidam kā muļķi. Pēc 10 min. piebrauc mašīna un turks saka , lai kāpjam iekšā. Pie stūres sēž musulmaņa prototips
bailīgi. Lecam iekšā! Braucam un izrādās -tas ir viņš, kas piedāvāja brīvprātīgo darbu. Esam priecīgi un nopūšamies aiz laimes. Viņš aizved pie sevis, uzcienā ar kafiju un pabaro. Pats tikmēr uzvelk zaļo. Pēc brīža jautā, ko mēs te darām, vai mums ir rezervācijas, varbūt atbraucām uz raftingu? Sakām, ka nē, rakstījām uz workaway.com , bet nesagaidījām atbildi, tāpēc izdomājām tāpat atbraukt .Šādi un līdzīgi stāsti pavadījuši visu ceļojuma laiku. Arī ceļojumā no Turcija uz Gruziju neizpalika dažādi neparedzēti notikumi. Gruzijā, aizejot uz vietējo kafejnīcu, mūsu ceļotāji sagaidīti kā sen neredzēti radinieki. Tur arī bijis sarunāts brīvprātīgo darbs, bet sanācis, ka strādājusi tikai Danija, jo Ēriks apslimis . Tālākais ceļojums bijis ar vilcienu līdz Erevānai un tad jau- sveika Eiropa! Labrīt, Āzija! Jā, tieši četros no rīta Deli lidostā viņi pildījuši ārzemju ieceļotāju anketas , kurās bijusi jāieraksta Indijas adrese. Jauniešiem , protams, tādas nebija, tāpēc kaut kādu sameklējuši internetā. Delī Ērikam un Danijai pievienojušies vēl divi jaunieši, tad arī sākta plānošana ceļojumam pa Indiju. Pirmais iespaids par šo zemi nav bijis nemaz tik traks, kā citi stāstījuši. Vienīgi satiksme traka. Luksofori reti tiekot izmantoti un dažreiz arī konkrēts braukšanas virziens nepastāvot, bet, kad pats braucot, tad viss esot ļoti vienkārši. Pastāvot kārtība, ka vienam otru ir jāpalaiž priekšā- vari pēkšņi pagriezties vai izlīst no sānieliņas priekšā citiem , neviens par to nedusmosies un tev jārīkojas tāpat. Jaunieši biežāk izmantojuši saucamos tuk tukus( trīsratainas mašīnas), rikšas, bet par labāko atzinuši motorolleri, kura noīrēšana maksājusi vidēji 300 rūpijas dienā. Ceļojot no vienas pilsēta uz otru, vairakkārt izmantojuši vilcienu. Lai gan tie esot samērā pilni, vienmēr atrodoties vieta otrajā klasē, kur vienkārši draudzīgi jāsaspiežas ar ļoti daudz indiešiem.
Ar interesi klausījāmies stāstījumu par indiešu virtuvi . Ēriks gan sākumā piebilda, ka par ēdienu viņi bijuši nedaudz vīlušies- ej uz jebkuru restorānu (pavisam vienkārša ēstuve Indijā) , piedāvājumā būs tas pats, kas visur- mērces, kas garšo visas ļoti līdzīgi, jo tiek izmantots viens un tas pats garšvielu maisījums, dažāda veida rīsi, pildīta vai vienkārša maize, kas ir gatavota no miltiem un ūdens (chapati,paranta). Galvenais visiem ēdieniem- garšvielas! Reizēm gan gadījies sameklēt kādu alternatīvu restorānu ar interesantāku un radošāku ēdienu. Pierasts, ka restorānos varot nogaršot jogurta dzērienu Lassi, kas esot trekns jogurts sajaukumā ar ūdeni un cukuru, sāli vai augļiem pēc izvēles. Tas esot populārākais dzēriens aiz masala tējas (melnā tēja ar pienu un garšvielām). Par ēdieniem runājām daudz. Jaunieši piedalījušies arī meistarklasē burgeru gatavošanā un dažādās degustācijās. Mums bija iespēja redzēt video par to, kā top cukurniedru sula. Tāpat bijām liecinieki, kā jaunieši ceļojuši vairākas dienas ar kamieļiem, kā tējas laukos notiek ražas vākšana. Karstums, sausums, dubļi ,lietus, apdraudējumi no dažādiem kukaiņiem, kalni, niršanas zemūdens valstībā, pilsētu ielas ar tirdziņiem, majestātiski tempļi un mošejas , kārdinoši augļi , džungļi ,palaidnīgi pērtiķi, smaidīgi cilvēki tas viss šajā tālajā zemē sastapts un izbaudīts sākot no Rišikešas Himalaju pakājē līdz pat Ramesvarmai valsts dienvidos netālu no Šrilankas robežas. Neizpalika arī brīvprātīgo darbs (dažviet pat nekurienes vidū). Uz jautājumu- vai vienmēr no rīta zinājāt, kur vakarā gulēsiet, jaunieši smejoties atbildēja, ka biežāk gan atkal tie bijuši veiksmes stāsti. Protams, tikšanās beigās mums neizpalika jautājums- vai gribējāt uz mājām. Un atkal ar humoru Ēriks atbildēja: Kad nauda bija vairs tikai atpakaļceļam un mazāk, tad arī pirkām biļetes uz mājām.
Teicām paldies Danijai un Ērikam par interesanto stāstījumu un iespēju neklātienē padalīties ar iespaidiem tieši netradicionālā pasaules apceļošanā. Nobeigumā vēlējām redzēt jaunas zemes, gūt jaunus piedzīvojumus un izdošanos nākamajā ceļojumā, kurš plānots vasaras nogalē. Atkal jauns izaicinājums- ar velosipēdiem no Polijas uz Itāliju.
Svētciema bibliotēkas vadītāja L. Borozdina
Atpakaļ