Arī bezvējā Bibliokuģis atrod vēju
03.02.2021

Aizvadītais gads arī salacgrīviešu biedrībai „Bibliokuģis „Krišjānis Valdemārs”” licis no publiskiem pasākumiem Latvijas skolās un bibliotēkās pārorientēties uz lokālākiem projektiem, tomēr ne mazāk rosinošiem, ik brīdi izjust jūras un kuģniecības klātbūtni kā jauniešus motivējošu savu dzīvi saistīt ar Krišjāņa Valdemāra aicinājumu „Latvji, brauciet jūriņā!”

Ja gada sākumā uzsākto ciklu „Ar zīmolu „Latvietis” Leišmalītes ceļos” vēl varējām turpināt vasarā un rudenī, izstāde „Latviskuma vārdi ceļo no bibliotēkas uz bibliotēku” pagaidām vēl gaida savus skatītājus Salacgrīvas vidusskolā. Arī ar Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas izstādi par Johanu Kristofu Broci esam iepazīstinājuši tikai Salacgrīvas un Ungurpils interesentus (te nu gan jāmin, ka pirms „viesošanās” mūspusē tā jau pabijusi 15 valstu 50 pilsētās!).

Ražīgāks Bibliokuģim aizvadītais gads bijis izdevējdarbībā. Tikko pandēmija ļāva, kopā ar fotomākslinieku Valdi Braunu dokumentēta Latvijas piekraste no Rucavas līdz Ainažiem. Bagātīgi ilustrētā grāmata dienasgaismu ar Zivju fonda atbalstu ieraudzīja novembra nogalē.

„No Rucavas līdz Ainažiem” paver to piejūriešu dzīves lappusi, kas saistīta ar zveju, zivju apstrādi un tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Pamatoti izskan jautājumi – kā jaunajiem ienākt zvejniecībā, ja kvotu sadale saistīta ar laivu skaitu, bet to iegādei Eiropas Savienība naudu neatvēl. Un ko dod laiva, ja nav nozvejas kvotu?! Tāpat ir ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu – vai kādreiz atdzims Tūjas jūrassteķis? Vīri spriež, domā, kritizē vietvaru, bet gadi iet un laiks tiek mērīts no vienām vēlēšanām līdz nākamajām.

Ar Salacgrīvas domes atbalstu rudens pusē iznāca novada literārā almanaha „Zutiņš” pirmais numurs. To vienoja ideja – apkopot Salacgrīvas novada literāro mantojumu (par novada literatūras kanonu domājot!), rādīt mūsu skolēniem, cik mēs šajā ziņā esam bagāti un pašpietiekami. Šķiet, novadniekam Kristapam Auzenbergam lieliski izdevies nēģi iesēdināt puņģī almanaha vāka zīmējumā.

Dome atbalstījusi arī almanaha otro laidienu, kur blakus „Sprundās” dzīvojošā Jāņa Sudrabkalna miniatūrām, Harija Heislera dzejai un Lijas Blūmas vārsmām būs publicētas Austrālijā rakstītās salacgrīvieša Mintauta Eglīša esejas par Ulmaņlaika Salacgrīvu, Dainas Avotiņas atmiņas par Atmodas laiku un apraksts par Ulda Kariņa gaitām pasaulē, no Salacas uz Gotlandi pārceļojot „bēgļu laivā”.

Jaunais gads Bibliokuģim aizsācies ar grāmatu par mūsu nacionālo simbolu – saules akmeni – „Man saujā dzintars”. Tur apkopota izziņas braucienos pa „dzintara ceļu” iegūtā vērtīgā informācija – kā šis nosveķis nes miljoniem gadu senas liecības un uzdod mīklas vēl šobaltdien. Grāmata izdota ar Salacgrīvas novada domes atbalstu, rosinot „Dzintara ceļa” pēdas meklēt arī mūspusē – Vidzemes jūrmalā, kas gan pie Ķurmraga vairāk pazīstama kā sena spirta kontrabandas vieta.

Šogad tradicionāli turpināsies veiksmīgā sadarbība ar „Latviešu Fondu” ASV. Sagaidot Krišjāņa Valdemāra divsimtgadi, esam iecerējuši izdot viņa pirmo grāmatu „300 stāsti”, kas pirmoreiz nodrukāta Liepājā 1853. gadā. Vispirms gan teksti no gotiskā šrifta jāpārceļ mūsdienu rakstībā, lai grāmatas saturu iepazītu arī tie, kuri nepārzina „veco” druku.

Tikko ļaus epidemioloģiskā situācija, atsāksim tikšanos skolās un bibliotēkās, aicinot jauniešus izvēlēties ar jūrniecību saistītus arodus, jo tikko kā publiskotie dati liecina, ka pasaules flotē trūkst aptuveni 16 500 virsnieku, no kuriem vadības līmeņa kuģu mehāniķu trūkums ir visizteiktākais.

Latvijas Jūrnieku reģistrā ir 12 125 aktīvie jūrnieki, un Latvija joprojām ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā, rēķinot jūrnieku skaitu pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu. Labs rādītājs, un tas mums jānotur!

Gints Šīmanis