85821

Zaļajās pēcpusdienās bibliotēkas lasītāji mācās saprasties ar dabu
07.05.2018


Svētciema bibliotēkā šopavasar notika divas dabas tēmai veltītās Zaļās pēcpusdienas- „Saskatīsim mazo, lai ieraudzītu lielo” un „Koki elpojot palīdz elpot arī tev”. Abās tikšanās reizēs nodarbības vadīja  Dabas izglītības centra ”Ziemeļvidzeme” vadītāja Inta Soma.

Lai labāk izprastu vides un cilvēku praktiskās darbības mijiedarbību, nodarbības notika  gan telpā, gan ārā.               
Martā , staigājot pa Svētupes krastu, izpētījām priedi, egli un lapegli, salīdzinot to čiekurus un skujas. Izrādās, ka priedes čiekurs zied jūnijā, bet sēklas tas izsēj tikai pēc 2 gadiem, bet  eglei viss ziedēšanas process  noris gada laikā. Pagaršojām vitamīniem bagātos liepas pumpurus, kurus ( vismaz trīs) esot ieteicams pievienot ikdienas ēdienkartei .   Apskatot pērnā gada apbrūnējušās lapas, izpratām, kādēļ lapu koki lapas nomet rudenī. Tas ir tik vienkārši – koks rūpējas, lai nevajadzīgi neizniekotu savu enerģiju.  Kopā izpētījām melnalkšņa “ čiekurus”, un sapratām, ka tas savas sēklas jau ir izsējis februāra beigās .  Apskatījām vītolus. Kad lapu koki un krūmi vēl nav zaļi, tajos ir viegli pamanāms savdabīgos veidojumus – vītolu “rozes” . Jautājums-  kurš darinājis šos „ziedus”, kas nav ziedi? Vainīgais ir kukainis – kārklu rožzieda pangodiņš. Tas nozīmē, ka kārklu un vītolu zarotnē atrodamie „rožu ziedi” patiesībā ir kukaiņu kāpuru veidojums…. 

Kad neparasti krāsaini aiz Svētupes līkumiem nozuda saule un sāka jau krēslot, nodarbības turpinājām telpās.  Bērni iepazina Latvijas mitrājus, krāsojot mitrāju kolāžas.  Pieaugušie,  darbojoties  grupās,  ar lielu interesi salika tabulu, lai izprastu atšķirības starp  bērza, lazdas un melnalkšņa spurdzēm. Tā kā tuvojas pavasaris, pievērsāmies arī dārzu tēmai. Lai vairāk uzzinātu par augsni mūsu mazdārziņos, jāvēro augi.  Tieši augi pasaka priekšā, kāda ir augsne, jo noteiktās augsnēs aug noteikti augi. Uz sagatavotajiem augšņu lapu paraugiem saliekot attiecīgos augus ,noskaidrojām,  kādas ir augu prasības pēc augsnes. Darbojoties ar dažādiem attēliem, tabulām un noteicējiem,  guvām lielāku sapratni ,kā mēs ietekmējam augsnes sastāvu ar savu izvēli ikdienā lietojot  pārtikas un sadzīves ķīmijas preces. Ekosistēmas  nodrošina plašu pakalpojumu klāstu, bez kuriem cilvēks nevarētu iztikt. Dabā ir daudzas lietas, ko mēs izmantojam, nemaz nepadomājot, cik tas maksātu, ja tās vajadzētu to nopirkt.  Nobeigumā izspēlējām spēli, kas lika aizdomāties  , ko  ikdienā varam ietaupīt, izmantojot dabas resursus. Daba mūs baro un dziedē, tik pašiem vajag to izmantot.
 

Kopējās sarunās un diskusijās laiks paskrēja nemanot. Tā kā nodarbības sākumā tikai nedaudz paspējām pētīt  kokus dabā , norunājām nākamo tikšanos. Un tā aprīļa Zaļajā pēcpusdienā atkal devāmies dabā, lai meklētu dižkokus, veiktu to mērīšanu, noskaidrotu koku vecumu un vairāk uzzinātu par Latvijā augošajiem kokiem, to nozīmi. Nodarbības turpinot telpās, Inta  mūs mudināja meklēt dižkokus, iepazīstinot  ar izmēru tabulu , pēc  kuras kokam  piešķir dižkoka statusu. Vislielākos izmērus , protams, visbiežāk sasniedz ozols. Lai tas sauktos par dižozolu, tā  apkārtmēram būtu jābūt 4m un jāsniedzas 32 m augstumā. Savukārt, priedei pietiktu ar 2,5 m apkārtmēru, bet augumu vajadzētu mērīt 38 metros. Latvijā jau šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8000 dižkoku, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem. Saistoša izvērsās saruna par koka labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību. Pēdējo gadsimtu laikā lielākā daļa cilvēku ir aizmirsuši par dabas nozīmi savā dzīvē. Ar izziņas spēļu palīdzību noskaidrojām, kāda enerģētika piemīt mums vislabāk zināmiem un mājokļu tuvumā visbiežāk stādītajiem kokiem. Sevis izzināšanas nolūkos zīmējām katrs savu koku- kāds mans koks, tāds es pats! Pēc skaidrojumu izlasīšanas atklājumi bija gana pārsteidzoši.

Noslēgumā teicām paldies mūsu nodarbību vadītājai Intai Somai par saturīgajām, izglītojošajām un aizraujošajām  nodarbībām. Tiksimies atkal Zaļajās pēcpusdienās  rudens pusē , kad  dabā būs citas krāsas , bet mums citas „zaļās” sarunu tēmas. 

Svētciema bibliotēkas vadītāja  L. Borozdina 

Ielādēju...



      Atpakaļ