78889

Zaļajā pēcpusdienā Svētciemā iepazīst Latvijas putnus
25.05.2017


Svētciema bibliotēkā pirmajā siltākajā maija pēcpusdienā  lasītāji tika aicināti uz Zaļās pēcpusdienas sarunām. Kā zināms, Putnu dienas parasti notiek aprīlī.    Taču šajā ieilgušajā pavasarī maija vidus  ir pats īstākais laiks, kad daudz dažādus dziedoņus Svētupes krastos ne tikai redzam , bet arī dzirdam . Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības centra „Ziemeļvidzeme” vadītāja Inta Soma pasākuma apmeklētājiem stāstīja  par putnu sugām mums apkārt, plašāk iepazīstinot ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības izvēlēto Gada putnu- dzelteno cielavu.  Dzeltenā cielava ir neliels, slaids dziedātājputns ar garām kājām un garu asti, kuru tā nepārtraukti cilā, līdzīgi kā to dara visas cielavas. Tā  apdzīvo mitrus zālājus, kurus šodien apdraud aizaugšana vai pārvēršana aramzemēs. Intensīvā lauksaimniecība ir viens no draudiem dzeltenajai cielavai arī citās Eiropas valstīs, taču Latvijā  kopš 1995. gada dzelteno cielavu skaits samazinājies par 95%.

Uz jautājumu, kas ir Latvijas Nacionālā putna pirmais vārds, skolēni atbildēja  nekļūdīgi- baltā , nu jā –cielava taču! Stāstījumu papildināja izziņas spēles par gājputniem, par putnu ligzdošanas vietām un barības ieguves iespējām. Bērniem bija jāsameklē pareizās atbildes uz dažādiem jautājumiem par putnu dzīvi, savukārt, pieaugušie risināja krustvārdu mīklas. Visi kopā mēģinājām salikt puzles un atpazīt putnus  pēc pierakstītajām skaņām. Tas nebija viegli, jo tik virtuozu trallināšanu, vīterošanu vai svilpošanu ar vārdiem nemaz pierakstīt nevar. Kura putna  dziesmā mēs saklausām vhēēe, kura rju- pink, pink vai  fiu-luū ?  Skaņas  ir jādzird . To arī darījām . Apbruņojušies ar binokļiem, devāmies vērot un klausīties putnus dabā. Ko tik te neieraudzījām! Jaunākie putnu vērotāji tepat pie puķu dobes esot redzējuši pat  pūci, bet tai blakus dzeguzi…    Jā , brīnumi jau notiek! Bet tas, ka tepat aiz sētas pastaigājas stārķi un dzērves,    pat bez binokļa bija saskatāms. Baltais ievas krūms raisās vaļā savā ziedēšanas priekā un viņam noteikti piestāvētu lakstīgala, bet mazo pogotāju tā arī ieraudzīt mums neizdevās, tikai dzirdēt. Kuplajā kļavā izlikti būrīši strazdiem , tāpēc ar interesi vērojām, kā šie svilpotāji pārnes vakariņu labumus savām mazuļu saimēm. Ja viens no vecākiem aizlaižas pēc barības, otrs paliek pie bērniem. Pienesot dienā pāri par 200 porcijām kukaiņu, vecāki tos ļoti cītīgi baro un apsargā . Lai labāk atpazītu  apkārtnē esošos putnus, izmantojām arī grāmatas par putnu sugu noteikšanu. Precīzas ziņas par Latvijā sastopamajām putnu sugām, to dzīvesvietām, uzvedību un balsīm iespējams atrast bibliotēkas krājumā esošajās Latvijas Ornitoloģijas biedrības izdotajās  grāmatās Latvijas "Latvijas meža putni", "Latvijas lauku putni" un "Latvijas ūdeņu putni".

Atgriežoties bibliotēkā, pie tējas tases pārrunājām redzēto un dzirdēto . Ar interesi klausījāmies stāstos par dzeņiem un dzilnām, par rubeņiem un medņiem, kā tos atšķirt, kāda izskatās mērkaziņa,  čunčiņš ,cekuldūkuris un  gaura  , kā dzeguze apmuļķo citus putnus, iedējot pa olai vairākās ligzdās…. Sapratām, ka putnu vērošana ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids . Nobeigumā teicām paldies Intai Somai  par interesantajām sarunām , kas rosina  mums visiem  vairāk doties dabā , to vērot , izzināt un  saudzēt.

 

Svētciema bibliotēkas vadītāja  L. Borozdina




      Atpakaļ