75534

Tikšanās ar "Mātes piens" autori Noru Ikstenu Salacgrīvas bibliotēkā 2016. gada 14. decembrī
11.01.2017


 14.decembrī Salacgrīvā viesojās rakstniece Nora Ikstena, vispirms Salacgrīvas vidusskolā, pēc tam pilsētas bibliotēkā. Uzrunājot klātesošos Nora Ikstena sacīja “šis ir īpašs pasākums, jo ar šo tikšanos noslēdzas mūsu lielā, pusotru gadu garā “Mātes piena” tūre. Grāmata iznāca 2015.gada 22.oktobrī un šajā laikā, kopā ar Līgu Piešiņu esam izbraukājušas Latviju krustām šķērsām. Tikšanās Latvijas bibliotēkas dod milzīgu spēku – tur tu redzi īsto drēbi, īstos cilvēkus, kam katram personiski tava grāmata bijis dziļš emocionāls pārdzīvojums.”

Sarunu starp rakstnieci un klātesošajiem klausītājiem palīdzēja uzturēt un ievirzīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku konsultatīvā centra projektu vadītāja Liega Piešiņa.

Stāstījumā par sevi, grāmatu lasīšanu un rakstīšanu, Nora Ikstena uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi izvēlēties sirdij tuvākos autorus “ja sāc lasīt grāmatu baudas pēc, lai gūtu emocionālo baudījumu, tad tā ir kā tuvs draugs.”Nora Ikstena stāstīja par saviem romāniem, kuri tulkoti daudzās valodās – eksotiskākās no tām – hindu un albāņu valodas.

Bet šajā reizē vairāk par romānu “Mātes piens”, kas ir viens no 13 vēsturisko romānu cikla "Mēs - Latvija. XX gadsimts" darbiem, kura idejas autore un iniciatore ir rakstniece Gundega Repše. Runājot par to N. Ikstena uzsvēra “šī grāmatu sērija ir atgriezusi latviešu lasītāju reālo interesi par savu oriģinālliteratūru. Ir svarīgi caur personiskiem stāstiem izstāstīt Latvijas vēsturi, kā tie mūs ietekmē, mudina domāt, kavēties atmiņās. Šiem vēsturiskajiem romāniem ir īpaša vieta mūsdienu latviešu literatūrā.”

Autore stāsta” kad man bija 28 gadi, ar lieliem panākumiem uzrakstīju romānu “Dzīves svinēšana”, kad man bija pāri 30 gadiem uzrakstīju “Jaunavas mācību”, tagad kad esmu pāri četrdesmit, esmu uzrakstījusi “Mātes pienu”. Maijā iznāks grāmata ar nosaukumu “Trīs”, kurā būs visi šie trīs romāni, ir tapusi triloģija. Tas ir ilgs, diezgan sāpīgs, emocionāls ceļš manā dzīvē un literatūrā, tēma kuru kā jauna rakstniece esmu uzsākusi un kā nobriedusi rakstniece pabeigusi.

Runājot par romānu “Mātes piens” rakstniece pastāstīja, ka to rakstot viņa atbrīvojusies no metaforu emocionālajiem kruzuļiem un vēstījusi savas iekšējās sajūtas. Grāmata ļoti lielā mērā ir autobiogrāfiska, izņemot trīs tēlus – Vinstonu, Jesi un Serafimu, kuriem nav nekādas biogrāfiskas izcelsmes. Romānā ir tēli, kuriem ir reāli prototipi un ir tēli, kuri atstāti īstajos vārdos. Skolotājs Blūms, ir reāla persona un trīs mēnešus pēc grāmatas iznākšanas atsūtījis N.Ikstenai e pastu kurā viņš rakstījis, ka beidzot, pirmo reizi mūžā, viņš jūtas reabilitēts. Mātes pienā visām detaļām ir ļoti liela nozīme. Tā ir interesanta arī divdesmitgadniekiem, jo viņi izlasa par savu vecāku jaunības laiku. “Grāmatā man nebija doma attēlot to briesmīgu laiku, jo tā ir arī mana bērnība, jaunības laiks. Gribēju parādīt tā laikmeta iezīmes, kurām vieni varēja izdzīvot cauri, bet citi salūza. Pēc Mātes piena grūti, nevar tā apsēsties un sākt uzreiz rakstīt jaunu grāmatu,” sacīja autore.

Liela rakstnieces kaislība  ir sēņošana, kuru vienmēr viņa ir gribējusi pārvērst grāmatā, tāpēc nākošā būs lielo sēņu grāmatu. Rakstnieces vīrs ir gruzīnu tulkotājs Levans Beridze un viņas dzīve paiet starp divām valstīm un vairākām valodām. Tikšanos Salacgrīvas bibliotēkā rakstniece Nora Ikstena noslēdza ar stāstu par savu vīramāti un valodas mācīšanos.

Pasākums norisinājās projekta, ko atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Nacionālā bibliotēka, ietvaros.


Ilga Tiesnese

Ielādēju...



      Atpakaļ