74493

Svētciema bibliotēkā aizritējusi Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa
24.11.2016


Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē Biedrības „Norden” asociācija , bet Latvijā - Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centru un biedrību „Norden” Latvijā. Latvijā  projekts norisinājās jau 19. reizi, bet ziemeļvalstīs  - 20. reizi. Nedēļas galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana.

Svētciema bibliotēkā 16. novembra pievakarē, tāpat kā vēl 2187 bibliotēkās Dānijā, Grenlandē, Norvēģijā, Islandē, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, Igaunijā , tika iedegtas sveces un lasīti fragmenti no somu rakstnieces Emmijas Iterantas futūristiskā romāna “Ūdens atmiņa” .Tā kā šī gada Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļas tēma bija „Nākotne Ziemeļos”, arī lasīšanai izvēlētais darbs bija par nākotni. Somu rakstniece to iztēlojusies pēc neaptveramas ekoloģiskas katastrofas, kad lielu Skandināvijas teritoriju klāj vienīgi ūdens , bet pagātnes liecības var atrast tikai izgāztuvēs un plastmasas atkritumu bedrēs, kad pasaulē pamazām beidzas dzeramais ūdens , bet tā sadali sagrābusi militārā diktatūra, liekot cilvēcei izdzīvot ūdens nepietiekamības apstākļos. „Ūdens atmiņa” (2012) ir Emmijas Iterantas pirmais romāns. Novembra vidū, pateicoties tulkotājai Maimai Grīnbergai, „Jāņa Rozes apgādā” grāmata iznāca arī latviešu valodā. Pēc fragmentu izlasīšanas tālākās diskusijas raisījās Salacgrīvas Dabas Izglītības centra ”Ziemeļvidzeme” vadītājas Intas Somas vadībā. Runājām par klimata izmaiņām, ledāju kušanu, par nākotnes izmaiņām ekosistēmā. Ar saistošām, interaktīvām nodarbībām tika pievērsta uzmanība tam, ko mēs- cilvēki- varam darīt, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un pretotos klimata pārmaiņām. Mēs taču varam izvēlēties preces ar "ekoloģisko" marķējumu, piemēram, veļas pulveri, kas nesatur fosfātus, mēs varam lietot vairakkārt izmantojamus iepirkšanās maisus un somas, lai mazāka enerģija būtu jāpatērē to iznīcināšanai, mēs vienkārši varam taupīt elektrību, ūdeni, katrs varam pārdomāt , kāda ir mana līdzatbildība globālās klimata mainības samazināšanā. Tā kā vairāk runājām par ūdeni, Inta aicināja pievērsties mūsu vietējām ūdens krātuvēm- Baltijas jūrai un vietējām upēm. Kur ūdens, tur arī zivis! Tika dots uzdevums – jūras zivīm atrast vietējos nosaukumus. To, ka menca ir tā pati droša vai lasi sauc par „spožo”, zinājām, bet to, ka bute ir arī „leste”( no lībiešu val.) vai salakas - „stintes” un vējzivi sauc arī par „stūķeri”, nācās tikai minēt. Interesanta bija arī mūsu zināšanu pārbaude zivs vecuma noteikšanā. Sarunas par zivju dzīvi, saglabāšanu, tīru gaisu un ūdeni turpinājās, dzerot tēju un baudot sviestmaizes ziemeļnieku- latviešu gaumē, skatot fotogrāfijas par Norvēģijas fjordiem un klausoties ziemeļzemju mūziku.

Svētciema bibliotēkas vadītāja
Līga Borozdina




      Atpakaļ