105918

Svētciema bibliotēkā vērtīga tikšanās ar uztura speciālisti
17.04.2019


Uz aprīļa Pievakares sarunām bijām uzaicinājuši uztura speciālisti, salacgrīvieti  Ilzi Indriksoni Gromovu. Vispirms  pagatavojām zaļo kokteili no pirmajiem pavasara zaļumiem . Gārsa, virza, rabarberu lapa, liepu un bērzu pumpuri, jaunās nātres, gaiļpiešu lapas, bērzu sulas- viss kopā sanāca viena laba un tīkama vitamīnu “ bumba”, jeb   šķiedrvielu “spridzeklis”!  Garšīgi! Dažiem tādu brūvējums jau ticis iekļauts ēdienkartē, citiem- pārsteidzošs jaunums!

 

Mūsu  uzaicinātā viešņa bija sagatavojusi plašu un saturīgu prezentāciju, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un  pierādījumiem balstītas literatūras . Šodien par veselīgu dzīves veidu tiek runāts tik daudz, ka pat grūti ko jaunu atrast ,taču -tas  nav tikai uzturs un pārtika. Ilze atgādina, ka ar to jāsaprot arī fiziskās aktivitātes , labs miegs, dažādi profilakses pasākumi u.c. Kaut arī mēs it kā  zinām, kas ir veselīgi ,tieši veselīgo paradumu pieņemšana mums sagādā grūtības. Par uzturu runājot, jārunā gan  par tā psiholoģisko un sociālo nozīmi, gan par fizioloģisko nozīmi. Tā kā Ilze ir uztura speciāliste, tad vairāk runājām tieši par pēdējo -uztura fizioloģisko nozīmi . Ieklausījāmies viņas teiktajā: “Visa bēda laikam sākās ar to, ka šodienas uzturs ir viegli pieejams. Ja kādreiz mums bija krietni jānopūlas, lai kaut ko veikalā nopirktu, jo plaukti bija tukši, tad šodien situācija ir krietni mainījusies. Faktiski desmitiem gadu tūkstošu laikā cilvēku uztura paradumos ir vērojamas lielas pārmaiņas, turpretī gēnos vērojamās izmaiņas ir niecīgas. Tātad – saprotams, ka mūsdienu cilvēks dzīvo ar uzturu, kas būtiski atšķiras no tā, kuram tika „izveidots” cilvēka gēnu komplekts. Šodien esam raduši lietot pārtiku ar augstu enerģētisko vērtību un zemu bioloģisko vērtību – ar nepietiekošu vitamīnu un minerālvielu daudzumu . Parasti tās saturā ir daudz taukvielu un /vai cukura, radot aptaukošanās risku” . Ne velti  Latvijā pēc 2017. statistikas datiem 34,6 % pilngadīgo valsts iedzīvotāju ir konstatēts liekais svars , bet  25,2 % – aptaukošanās.  Tie  ir vieni no augstākajiem  rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū . Ilze mūs aicināja vairāk pievērsties nevis diētām, kas nebūt nav veselīgs uzturs, bet gan sabalansētam uzturam. Ar to būtu jāsaprot daudzveidīgs uzturs, kam pamatā ir produkti no visām pārtikas produktu grupām.

 

Sarunās vairākkārt pieskarāmies ūdens, sāls un  cukura lietošanai uzturā. Speciāliste iesaka cepšanai nelietot vairāku augu eļļu maisījumus, aizstājot to ar olīveļļu , pavasara piknikos nepārcept gaļu (jo augstā temperatūrā ne tikai grilējot, bet arī cepot, no muskuļaudiem veidojas kaitīgo vielu grupa  heterocikliskie amīni), kā arī mazāk lietot pusfabrikātus. Taču  uzturā iekļaut vairāk pupiņas, sezonas dārzeņus, skābpiena un   pilngraudu produktus,  pašu gatavotu majonēzi vai dažādas mērcītes . Protams, sava vieta ierādāma arī veselīgiem našķiem - sukādēm, tumšajai  šokolādei, riekstiem, pilngraudu cepumiem. Plašāka diskusija izvērtās par piena tauku  ietekmi uz mūsu veselību . Mums, kā lauku cilvēkiem, pagrūti saprast, kā 2,5% piens varbūt labāks par 4% pienu? Taču Ilze mums aicina pievērsties tajā esošajam olbaltumvielu , minerālvielu un kalcija saturam, neaizmirstot par  piena taukiem, kas veicina holesterīna veidošanos, paaugstinot dažādu sirds slimību risku. Lai sevi pasargātu, speciāliste iesaka izvēlēties pienu ar zemāku tauku saturu. Analizējām  arī programmas “Skolas piens” piedāvātā piena  “Rasēns” sastāvu.

 

Der ieklausīties vēl vienā speciālistes atziņā: “Izvēloties līdzsvarotu, adekvātu un daudzveidīgu uzturu mēs speram svarīgu solis ceļā uz laimīgu un veselīgu dzīvesveidu.” Ļoti liels paldies Ilzei par saturīgo stāstījumu, par idejām pavasara maltītes gatavošanā , par izsmeļošajām atbildēm uz mūsu jautājumiem. Paldies arī mūsu bibliotēkas lasītājiem par kopā pavadītajām pievakares stundām. Pavasarī dabā viss mostas un mainās. Varbūt arī mums vairāk der padomāt par apgalvojumu - kā mēs ēdam, tā dzīvojam! Bibliotēkā ir pietiekami daudz literatūras par  šo tematu. Varbūt der ieskatīties un palasīt?

 

Svētciema bibliotēkas vadītāja L. Borozdina

 
Ielādēju...



      Atpakaļ