102619

Pievakares sarunās Svētciemā runā par dzimtas sakņu izzināšanu
17.10.2018


Rudens ir  ražas laiks, bet lauku bibliotēkās tas ir kā sākums jaunam darba cēlienam. Lauku darbi apdarīti- vairāk varam atļauties laiku grāmatām,  sarunām, sevis pilnveidošanai vai  vaļas priekiem . Svētciema bibliotēkā uz  oktobra  Pievakares sarunām bijām aicinājuši  salacgrīvietes Rasmu Polmani un Aivu Berdaškēviču. Rasma ir pabeigusi koučinga kursus, ieguvusi sertifikātu Eņģeļu skolā, savukārt, Aiva ir sociālā pedagoģe, daudzu semināru , kursu , kā arī  psiholoģisko un veselības nometņu dalībniece. Lai mēs labāk iemācītos izprast sevi, viņas  dalījās savās zināšanās un pieredzē svarīgā un dzīvi izmainošā tēmā - dzimtas sakņu sakārtošanā. Sabiedrībā aizvien vairāk pieaug  interese par saviem senčiem, cilvēki vairāk pievēršas savas ģimenes vēstures pētniecībai un dzimtas koku veidošanai. Šodien daudzās ģimenēs  kāds uzņēmīgāks  dzimtas turpinātājs nodarbojas ar dzimtas pētniecību, veidojot ciltskoku, meklējot radu rakstus, fotogrāfijas vai citus dokumentus. Mēs savās sarunās vairāk pievērsāmies senču emocionālā mantojuma  ietekmei uz nākamajām paaudzēm. Lai no paaudzes paaudzē katra nākamā paaudze mūsu atstāto mantojumu apzinātos kā vērtību,  katram vajadzētu aizdomāties, ko mēs varam darīt šeit un tagad , piestrādājot pie savas dzīves kvalitātes uzlabošanas.  Rasma, vadoties pēc savas personīgās pieredzes, stāstīja:  „Tas ir garš ceļš, tas ir darbs ar sevi, tā ir ļoti liela mērķa apzināšanās un motivācija , ka es to vēlos. Tādā veidā mēs varam savu dzīvi izmainīt. Es neteiktu, ka tas ir viegli.  Tas nav viegli . Sākums, protams ir grūts, jo mēs to nezinām, bet izdarīt to var. Cilvēkam vajag uzņemties atbildību par sevi un vērsties pie sevis, mīlēt sevi.” Šai sakarā mūsu viešņa atgādināja patiesību , ka  savus vecākus mēs nevaram izmainīt, mēs viņus mīlam tādus, kādi viņi mums ir. Sarunās noskaidrojām, kas ir tās lietas , kuras  mums  traucē visvairāk,  kas ir mūsu slimību cēloņi, ko mēs katrs pats varam darīt , lai justos  labi . Kur lai liekam savus  aizvainojumus, dusmas, atriebības kāri ,kā tie „atspēlējas” mūsos un  kā tos uzveikt?  Un kā ir ar piedošanas mākslu, ar domu spēku ? Tie ir jautājumi, kas nav izrunājami vienā sarunā. Saņēmām arī labus ieteikumus, kā ar sevi ”sadraudzēties”. Uz daudziem mūsu  jautājumiem  atbildes meklējām kopā, stāstot  par savām pieredzēm. Varu teikt, ka šādas sarunas pat nav  atstāstāmas ,taču tās  lika aizdomāties, meklēt atbildes uz dažādiem sevis izzināšanas jautājumiem , lasīt grāmatas ,   izvērtēt -pieņemt vai nepieņemt. Sarunas nobeigumā ieklausījāmies Rasmas teiktajā:   „Mums ir iedoti pārbaudījumi. Mums iedod vienu lietu ko risināt, tad, kad tā ir atrisināta, tiek vietā ielikta  nākošā, jo tukšu vietu jau nav. Un tā  tas darbiņš mums iznāk visa mūža garumā”.

Šajā pirmajā tikšanās reizē pasākuma apmeklētājus cienājām ar pašceptām ābolkūkām, dzērām tēju un pārrunājām nākamo tikšanās vakaru tēmas . Paldies visiem pasākuma atbalstītājiem un apmeklētājiem.

Mūsu lasītājiem lai jauks rudens un vēlme lasīt! Uz tikšanos novembrī.

Svētciema bibliotēkas vadītāja L. Borozdina

 

 




      Atpakaļ