Pierīgas bibliotekāri Salacgrīvas novadā
01.06.2015


Vienā no maija saulainākajām dienā Salacgrīvas novadā ciemojās Baldones novada bibliotekāri.

Baldones vārds saistībā ar bibliotēkām rakstos rodams jau 1837. gadā, kad Jelgavas mācītāja V.Panteniusa ierosmē Baldonē nodibina bibliotēkas biedrību un bibliotēku ar 130 sējumiem. Arhīvos atrodami dati par Bauskas apriņķa Baldones bezmaksas tautas bibliotēkas dibināšanu 1901. gadā. Pēckara dokumentos bibliotēkas darbs fiksēts no 1953. gada. 1955. gadā kā patstāvīga vienība atdalījās Baldones bērnu bibliotēka, īpašu vērību veltot mazajiem lasītājiem.

2004. gadā Baldones pilsētas bibliotēka apvienojās ar bērnu bibliotēku un tika izveidota Baldones pilsētas bibliotēka ar bērnu nodaļu.

Minētā īsā Baldones bibliotēkas vēsture ir ļoti līdzīga Salacgrīvas bibliotēkas vēsturei. Arī šodienas darbošanās ir līdzīga. Tāpat abas bibliotēkas atrodas apmeklētājiem ne visai piemērotās telpās – lielā šaurībā, tāpat līdzīgs ir apmeklējumu, lasītāju skaits, fonda lielums. Tikšanās reizē bija daudz jautājumi salīdzināmi un pārrunājami.

Pieredzes apmaiņa notika ne tikai Salacgrīvas bibliotēkā, bet arī Ainažu bibliotēkā.

Bez iepazīšanos ar mūsu novada bibliotēku darbu, viesi vēlējās arī izbaudīt kaut ko no mūsu novada kultūrvēsturiskajām vērtībām. Liels paldies Ainažu jūrskolas muzeja darbiniecēm, kuras laipni izrādīja muzeja telpas un pastāstīja par jūrskolas vēsturi, lai gan bija brīvdiena.

Turpinot jūrskolas tēmu bibliotekāri devās uz Ainažu jūrmalu, lai savām acīm redzētu akmenī veidoto Balto sauli, par kuru bija tikai dzirdējuši un lasījuši. Baltā saule ir tēlnieka Viļņa Titāna veltījums Krišjānim Valdemāram. Gandrīz pirms divdesmit gadiem māksliniekam V.Titānam radās doma iezīmēt Talsu rajona galējos punktus. Tā tapa Zilā saule Kolkā un Zaļā saule Strazdē. Uzzinot, ka savulaik Kr.Valdemārs, veicot rasējumus kartē, atzinis Kolku par Eiropas centru, velkot taisnu līniju uz kartes Kolka-Roņusala-Ainaži, tēlnieks nolēma iezīmēt šos punktus ar Saules zīmēm. Roņusalā atrodas viņa izkaltā zīme Ugunsbura, veltījums jūrasbraucējiem. «Baltā saule tādēļ, ka balts akmens un balta ideja. Valdemārs gribēja, lai latvieši brauc plašā pasaulē ar saviem būvētajiem buriniekiem. Šai viņa gaišajai domai, lai te paliek šī zīme,» par savu darbu ir teicis V.Titāns. Sākumā bija domāts šo akmeni novietot tuvāk centram, tomēr tas neiederējās tik civilizētā vidē. Vieta atradās, kur ir tikai pļava, jūra, smiltis, priedes. Uz noapaļotās akmens virsmas tēlnieks iekalis pasaules kartes daļu, ko šķērso taisna bronzas līnija.

Kā vēsturisks objekts tika apskatīts arī Ainažu mols. Vairāk nekā puskilometru garais mola posms, kas sastāv no lieliem laukakmeņiem, būvēts 1928. gadā. Uz mola savulaik bijis izbūvēts šaursliežu dzelzceļa atzars. Mola atliekas redzamas arī tālāk jūrā kā lielas akmens salas.

Lai rastos iespēja apskatīt ne tikai pierobežas Latvijas pusi, bet arī ielūkoties “ Igaunijas valstī, ciemiņiem pusdienas tika piedāvāts baudīt ārzemēs – bijušajā Iklas robežkontroles punktā ierīkotajā ēstuvē. Pārdomas raisās un paliek neatbildēts Baldones bibliotekāru uzdotais jautājums, kāpēc Latvijas pusē – bijušajā Ainažu robežkontroles punktā visas ēkas stāv tukšas un neizmantotas.

Braucot atpakaļ uz Salacgrīvu, tika apskatīta vieta, kura saistās ar tik populāru festivālu kā Pozitivus. Zvejnieka parka teritorijas lielums izbrīnīja viesus, tāpat kā izbrīnīja lielie gulbju bari Salacgrīvas jūrmalā.

Salacgrīvas apskate būtu nepilnīga, ja tajā neiekļautu Brīvo Vilni. Visi gribēja redzēt, kur tad ražo tās slavenās šprotes. Bibliotekāri šprotu cehu neredzēja, jo uzņēmums aizgājis vasaras atvaļinājumā, bet ievērojamu kultūrvēsturisku objektu gan izdevās apraudzīt. Tā ir Keramikas sienas panno "Latvijas bākas" keramiķa Imanta Klīdzēja veidotā māla karte ar Latvijas bākām, kura apskatāma a/s "Brīvais Vilnis" zivju pārstrādes kompleksā foajē.

Pirms mājupceļa baldonieši vēl aplūkoja Salacas malas promenādi, pilskalnu un ...vēlreiz iegriezās Salacgrīvas bibliotēkā.

Salacgrīvas puse slavena ar šprotēm, Pozitivusu, krodziņu “Pie Bocmaņa”, Minhauzena pasauli, Randu pļavām un Vidzemes akmeņaino jūrmalu.

Baldones novads vēsturiski pazīstams pateicoties dziednieciskajiem resursiem- ārstnieciskajām dūņām un minerālūdens avotiem. Baldone reiz bijusi lielākā sēravotu un klimatiskā kūrorta vieta visā Krievijas valstī. Un arī tagad Baldones sēravots “Ķirzaciņa” vēl arvien čalo un tā brīnumainās spējas dziedēt slimības ir saglabājušās.

Pēc viesu aizbraukšanas, baudījām “ciemkukuli” – Baldones sērūdeni, pārrunājām pierīgas bibliotekāru uzaicinājumu – braukt ciemos pie viņiem skatīt viņu vēsturiskos objektus – Balto pili, Mencendarbes muižu, Observatoriju u.c. Un kāpēc gan nē, ja tur gaida jauniepazītie kolēģi.

H.I.Podziņa




      Atpakaļ