83151

Kad viedums veido briedumu
22.12.2017


Kad viedums veido briedumu

Ziemassvētku ieskaņā Salacgrīvas bibliotēkā Valsts Kultūrkapitāla fonda projekta “Divdesmitnieki. Trīsdesmitnieki” ietvarā viesojās dzejniece un publiciste Anda līce un kinorežisors Jānis Streičs.

Anda Līce sabiedrībā plašāk pazīstama kā viedu domu paudēja laikraksta “Latvijas Avīze” komentāru slejās. Arī uz Salacgrīvu līdzatvestie domu graudi šķiltin šķīla dzirkstis, kņudināja pašapziņu un iekoda dažam labam dzeltenās preses izdevumu luteklim. Rakstniece neskopojās ar skaudru šābrīža realitātes izvērtējumu, un gan kopumā aicināja mūs visus uz gaišām domām un spožiem nākotnes sapņiem. Kādēļ mēs Latvijā tik ātri novecojam? Varbūt par maz saules, bet varbūt mēs pārāk reti viens otram uzsmaidām?

Šo domu turpināja salacgrīviešiem tik labi pazīstamais J.Streičs, kurš šovasar vadīja sirsnīgas latviskuma stundas novada skolās, 3 x 3 nometnē, pat nēģu svētkos “Vējavās” pie Svētupes. Kinorežisora spēks ir viņa drosmē nenoliegt bijušo - arī okupācijas gados latviešu inteliģence izdarīja daudz kā laba, ne jau ar “sirdi un dvēseli” kalpojot kaklakungu režīmam. Mūsu kinomāksla bija līderpozīcijās bijušajā PSRS teritorijā, Rīgas kinostudija allaž tika minēta kā Rietumu kino industrijas paraugs, lai gan arī norēķinājās rubļos, nevis markās un dolāros. 

Diskusijas vadītāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciāliste Liega Piešiņa sarunas nobeigumā rezumēja, ka Salacgrīvas bibliotēkas vadītājas Hedvigas Ineses Podziņas rosinātais cikls mums ļāvis iepazīt kultūras sejas bez grima un maskām. Kā savdabīgs projekta noslēgums paredzēta visu literātu tikšanās Rīga Latviešu biedrības “Omulības klubiņā” 9.janvārī, kad godināsim mūsu novadnieku, dzejnieku Valdi Rūju 90.gadskārtā. 

Anda Līce miniatūrā “Pie jūras” saka:

Tik daudz kas ir būvēts uz smiltīm – ģimenes, uzņēmumi, valstis un pat valstu savienības. Mēs zīmējam smiltīs pilis un no smiltīm tās arī ceļam. Kā bērni pie jūras saulainā vasaras dienā. Un dusmojamies, ka pēc brīža uzceltais sabrūk. Cik nav dzirdēts – par morāli runāsim vēlāk, tagad jāizlemj praktiskās lietas. Praktiskās lietas ir kā kartupeļu lauks – lekni zaļš, pilnos ziedos. Ir jau pat sarēķināts, kādu peļņu no tā būs un kā to izlietos. Pēc laika skaties, laksti nobrūnējuši un guļ gar zemi – nezin no kurienes laukam ir uzkritusi puve. Jā, par morāli runā vēlāk, kašņājot no zemes sapuvušos kartupeļus.

Lai mums visiem Jaunajā gadā veicas!

Gints Šīmanis

Ilgas Tiesneses foto

Ielādēju...



      Atpakaļ