45918

Izaicinājumi bibliotēkām
13.06.2014


Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā organizēja starptautisku konferenci „Par digitālo fiziskajā – bibliotēka kā saskarne”. No Limbažu novada konferencē piedalījās Limbažu Galvenās bibliotēkas darbiniece Zeltīte Millere, no Salacgrīvas novada bibliotēkas – Hedviga Inese Podziņa.

Jauno attīstības tendenču rezultātā arvien pieaug bibliotēkas kā tikšanās un mācību vietas loma. Līdz ar elektronisko materiālu izplatību tā kļūst arī par reālās un virtuālās telpas saskarsmes vietu. Kā bibliotēkām nelikt lasītājiem vilties ? Kā fiziskajā telpā padarīt redzamus digitālos materiālus un pakalpojumus? Šiem jautājumiem bija veltīta konference, kurā referēja Hamburgas pilsētas bibliotēkas, tīmekļa vietnes un eService vadītājs Svens Instinske (Vācija), Viļņas Universitātes bibliotēkas vadītāja (Lietuva), fonda „Berlīnes Valsts bibliotēkas – Prūsijas kultūras mantojums” attīstības referente Janīna Tauberte (Vācija), Igaunijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās nodaļas eksperte Ille Laoss (Igaunija), kā arī mūsu pašu Latvijas pārstāve Jeļena Šapkova, Latgales Centrālās bibliotēkas direktore.

Konferences sākumā Hamburgas pilsētas bibliotēkas pārstāvis Svens Instinske stāstīja par „E-learning koncepcijām bibliotēkās”. Hamburgas bibliotēka bija pirmā bibliotēka Vācijā, kura piedāvāja saviem lasītājiem e-grāmatu. Bibliotēkai ir 36 filiāles, 2 bibliobusi un vēl viena tiešsaistes filiāle, kura darbojas tikai interneta vidē. Iespaidīgs ir darbinieku skaits – 485. Aktīvie lasītāji – 163 tūkstoši, mediju izsniegums – 13,9 milj., no tiem e-mediju izsniegums – 165,6 tūkst.. Bibliotēkas mājaslapu dienā apmeklē 7500 lietotāji, kuri aizvien vairāk izmanto tādu bibliotēkas piedāvātu pakalpojumu kā e-mācības. Agrāk mācīties varēja paņemot CD, CD-ROM uz māju. Tagad tas pats fiziskā nesēja saturs ir „ielikts” internetā. Tikai šeit ir tā pati problēma, kas pastāv gan Latvijā, gan citās valstīs – autortiesību likums. Un tieši autortiesību dēļ digitālā satura piedāvāšana ir saistīta ar īpašiem izaicinājumiem. Jāmeklē sadarbība ar dažādu platformu turētājiem. Pārsvarā tiek pārdotas viena lietotāja licenzes, bet ir nepieciešams vairāku lietotāju licenze. Platformai jābūt atvērtai trešo pušu saturam. Platformai un saturam jābūt pārnesamam arī uz citām publiskajām bibliotēkām. Hamburgas pilsētas bibliotēkai pamatā ir izdevies atrast sadarbības partnerus, pielāgot partneru platformu bibliotēkas vajadzībām, sakārtot licenzes jautājumus. Tātad e-mācības likumīgi notiek. Tiek piedāvātas 60 dažādas apmācības, no kurām vispopulārākās ir valodu mācības, tam seko satura prezentēšanas, komunikācijas un moderācijas joma. Populāras ir tādi kursi kā finanšu grāmatvedība, interneta joma. Katru gadu šādus kursus izmācās ap 1000 cilvēkiem. Vienlaicīgi var mācīties līdz 500 cilvēku, jo ir vairāku lietotāju licenze. Tiek piedāvātas mācības arī skolēniem. Īpaši paaugstinās kursu apmeklētāju skaits mācību gada beigās pirms eksāmeniem, kad papildus skolēni vēlas pamācīties. Ir izveidota  pamācību filma, kā mācīties šajos e-kursos. E-pamācību platformu izveidojusi pati bibliotēka Visas šīs mācības ir tikai pašizaugsmei. Nav iespējams saņemt sertifikātu par kursa apgūšanu, kas noderētu darba tirgū.

Svarīga ir šādu jaunu digitālo pakalpojumu un piedāvājumu popularizēšana un mārketings. Bibliotēkas iekšienē līdzās klasiskajiem apmācību piedāvājumiem tiek apmācīti gan lietotāji, gan paši bibliotekāri, kā izmantot jaunos resursus. Sadarbībā ar vietējām izglītības un iedzīvotāju biedrībām notiek dažādi kursi interesentiem. Informācija tiek izplatīta pasākumos, Youtube, Facebook, izstādēs. Tiek meklēti netradicionāli informācijas izplatīšanas veidi. Piemēram, reklāma kafejnīcās uz spoguļiem, aplikācijās tālruņos, fotokonkursos.

Pa elektroniskajiem piedāvājumiem Viļņas Universitātes bibliotēkā referēja Universitātes bibliotēkas direktore Irena Kriviene. Pati bibliotēka ir dibināta 1570.gadā un ir vecākā bibliotēka Lietuvā.
Viļņas Universitātes apjomus izsaka skaitļi: kopējais personāls – 3858, studenti – 20831. Statistikas dati par universitātes bibliotēku: krājums – 5 492 177, drukāto izdevumu izsniegums – 536 769, elektronisko pilnteksta rakstu lietojums – 933 180, lietotāji – 31 865, apmeklējumu skaits 2013.gadā – 1 055 874.

Tikai gadu darbojas bibliotēkas modernākā nodaļa – Zinātniskās komunikācijas un informācijas centrs (MKIC). Centrs ietver sevī eksanto zinātņu, tehnoloģiju, dabaszinātņu un dzīvības zinātņu informācijas resursus, kā arī tehnoloģiju parka Saullēkta ielejas akadēmiskās bibliotēkas kopienas bibliotēku un vēl četru Viļņas Universitātes fakultāšu bibliotēkas. MKIC pamatprincipi: brīvpieejas fonds, universālas telpas, atvērts 24 stundas diennaktī, elastīgas apkalpošanas formas, starpdisciplināri informācijas resursi vienā vietā. Galvenais noteikums – lietotājam jājūtas labi. Bibliotēkas direktore iepazīstināja ar tādu neiepazītu informācijas meklēšanas filozofijas jēdzienu kā serendipitāte. Jēdziens nozīmē nejaušu, sākotnēji nemeklētas lietas novērojumu, kas izrādās pārsteidzošs atklājums. Radniecisks, taču ne pilnībā identisks ir jēdziens – laimīga sagadīšanās. Serendipitātes princips balstās uz kaut kā meklējumiem eksperimenta veidā. Piemēram, Kolumbs meklēja jūras ceļu uz Indiju, bet atklāja Amerikas kontinentu. Pēters Štrošneiders ir teicis:  „Tikai tas, kurš mērķtiecīgi meklē, saskaņā ar serendipitātes principu var nesasniegt meklējumu mērķi un tomēr tikt tālāk. Un vislabāk tas paveicams bibliotēkā, jo tā ar savām kārtošanas funkcijām rada vienu no būtiskākajiem priekšnoteikumiem šādām produktīvām neveiksmēm”. Lai būtu iespēja meklēt un atrast bibliotēkai ir jānodrošina daudz un dažādu formu informācijas resursu. Lietuvas Universitātes bibliotēkā pieejamas ir elektronisko žurnālu un grāmatu datu bāzes, Viļņas Universitātes Institucionālais  repozitārijs, nacionālais pētniecības datu arhīvs MIDAS, virtuālā meklēšanas sistēma uz Primo bāzes. To visu izmanto pieslēdzoties caur internetu gan no mājām, gan darba vietās. Tad kādēļ studentiem būtu vispār jānāk uz fizisko bibliotēku ? Tādēļ, ka bibliotēka ir sociāla vieta, satikšanās vieta, kopbūšana. Bibliotēkā ir izstāžu telpas, grāmatnīca, kafejnīca, mazākas un lielākas atpūtas telpas, zona vecākiem ar bērniem (lasi kopā ar savu mazo), konferenču zāle. Uz vietas var izmantot jau zināmas lietas – pašapkalpošanas automātus grāmatu izsniegšanai/saņemšanai, kā arī iepazīt un lietot dažādus zinātnes jaunumus – 3D, IT laboratorijas. Piemēram, students uzzīmē tiltu, ieskenē 3D skenerī un tad tehnoloģijas piedāvā atliet tiltu faktūrā. Ir dažādas skaņu, teksta, foto apstrādes programmas. Tās var lietot uz vietas tikai bibiotēkā. Parasti šīs programmas ir ļoti dārgas un individuāli ir problemātiski tās nopirkt. Bet tādēļ jau ir bibliotēka ! Studenti strādā, mācas cauru diennakti. Katru nakti bibliotēkā uzturas ap 400 cilvēkiem. Ļoti demokrātiski tiek izstrādāti bibliotēkas lietošanas noteikumi – bibliotēkas darbinieki tos izstrādā kopā ar lietotājiem.

Janīna Tauberte no Vācijas stāstīja par virtuālo mediju „materializēšanas” sniegtajām iespējām, par digitālo fondu prezentāciju bibliotēkās. Referāts pamatojās uz faktiem, kurus referente bija ieguvusi izstrādājot maģistra darbu Berlīnes Humbolta universitātes Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes institūtā. Pamatdoma – ir jābūt vienlīdzīgai attieksmei pret fiziskajiem un digitālajiem fondiem, jo tikai tā var iet līdzi laikam un veidot modernu bibliotēku un zinošus apmeklētājus. Ir jārada vide, kur fiziskajā plauktā atrod informāciju par digitālo fondu. Piemēram, uz fiziska žurnāla uzliek uzlīmi ar adresi, ka šis žurnāls ir meklējams arī e-formātā. Uz plauktiem izvieto QR kodu, uz korķa tāfeles piestiprina ieskenētas, laminētas e-resursu vāku izdrukas u.c.

Nākotne nāk ar jauniem izaicinājumiem. Bibliotēkai kā kultūras un informācijas centram ir jāseko jauninājumiem un jāmēģina neatpalikt no tehnoloģiskajiem brīnumiem. Ik bibliotēkai savu iespēju robežās jārada vide, kas vizuāli un tehniskā aprīkojuma ziņā mainās no ierastām bibliotēkas telpām uz tādām, kur kopā ar fiziskajām grāmatām sadzīvo lasāmtelpas ar mobilām lietotājierīcēm, ekrāni ar multiskārienjūtīgu virsmu, atpūtas telpas ar žestiem vadāmas prezentācijas mēbelēm, tādējādi radot īpašu vizuālu efektu, kuram kā fiziski uztveramiem ieejas vārtiem jāvilina ienirt digitālajā telpā. Tas viss jāveido paralēli konsultācijām, apmācībām, kā tad lietot visu šo jauno, nezināmo. Mācību moto – ātrāk pašiem prast izmēģināt.

Igaunijas pārstāves Illes Laosas, Igaunijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās nodaļas ekspertes referāta tēma bija – „DIGAR – Igaunijas Nacionālās bibliotēkas digitālais arhīvs reālajā vidē: problēmas un iespējas. Jeb otrādi: vai problēmas ir apslēptas iespējas ?”

Tika stāstīts par periodikas digitalizāciju. Tāpat kā Latvijā arī Igaunijā tiek digitalizēta periodika. Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā pieejami pamatā visi Igaunijā iznākošie laikraksti, gan papīra formātā, gan e-vidē. Tiek skenētas vienības no Reto grāmatu nodaļas. Tiek meklētas iespējas, kā popularizēt šo digitālo kolekciju. Kā viens no jauninājumiem ir suvenīru radīšana, kad tiek veidota suvenīrkartīte, skenējot retumu fondā esošas grāmatas vāku. Darbības formas ir dažādas - digitalizē pastkartes, veido virtuālās izstādes. Kā nākotnes mērķis ir pārveidot tekstu attēlus audioattēlos, lai tos sadzirdētu cilvēki ar redzes traucējumiem.

Par Latvijā realizētu projektu stāstīja Latgales Centrālās bibliotēkas vadītāja Jeļena Šapkova. Projekts „Lasīšanas veicināšanas idejas caur informācijas tehnoloģijām un kreatīvām aktivitātēm” tika realizēts Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Izstrādājot projektu, tika apzinātas problēmas gan Latvijā, gan Lietuvā. Tās bija kopīgas: grāmatu lasīšanas biežums, pieaugot jauniešu vecumam, samazinās; ir ievērojama tendence palielināties apmeklējumu skaitam, savukārt, grāmatu izsniegumam samazināties; jauniešiem ir ārkārtīgi svarīga jauno IT pielietošana un jauno, inovatīvo pakalpojumu ieviešana bibliotēkā.

Projektam bija vairāki mērķi. Popularizēt grāmatu lasīšanu un bibliotēku apmeklēšanu, kā vienu no stilīgākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem, integrējot jaunas tehnoloģijas un inovatīvas darba formas bibliotēkas darbā. Izveidot draudzīgu vidi un uzlabot materiālo pamatu bērnu un jauniešu lasīšanai un jaunradei bibliotēkās, apvienojot IT (e-grāmatas, e-pakalpojumi) un grupu radošās darbības (radošās IT un mākslas nometnes, bibliotekārās stundas, lasītveicināšanas programmas u.c.). Uzlabot bibliotekāru profesionālās kompetences, veicinot bērnu neformālo izglītību bibliotēkās, starpkultūru saziņu un pārrobežu sadarbību. Projekta realizācijas laikā notika dažādas aktivitātes. Lasītveicināšanas akcija „Lasīt ir forši !”, kurā piedalījās 235 bērni no 10 Daugavpils skolām. Akcijas laikā bērni saņēma vērtīgas grāmatas, pildspalvas, piedalījās aptaujā, kurā noskaidroja, ko visvairāk vēlas bērni. Rezultātā tika iegādāti 10 planšetdatori, kurus turpmāk varēs lietot bibliotēkas telpās. Tāpat tika nopirktas 110 e-grāmatas latviešu valodā, 161 e-grāmata (daiļliteratūra angļu, vācu, franču, krievu, poļu, baltkrievu u.c. valodās) tika instalēta planšetdatoros kā dāvinājums. Katra e-grāmata ir aizsargāta ar tehnoloģiskiem līdzekļiem Autortiesību likuma izpratnē un paredzēta lasīšanai tikai bibliotēkā. Skolēniem tika noturētas bibliotekārās stundas, kurās iepazīstināja ar planšetdatoriem un e-grāmatām. Vēl tika realizēta programma „Skaistā vasara bibliotēkā !”, kurā piedalījās 410 Daugavpils bērni, un kopā novadīti 87 pasākumi. Savdabīga bija starptautiskā radošā nometne „Ieraudzīji, sadzirdēji, uzzināji”. Nometnes mērķis – iepazīstināt un apmācīt jauniešus darbam ar digitālo, foto un video tehniku, attīstīt viņu radošo potenciālu, iepazīstināt ar jaunajām IT tehnoloģijām bibliotēkās. Dalībniekiem tika organizēta ekskursija uz tipogrāfiju un bibliotēku. Vēl viens notikums bija starptautiskā teātra mākslas nometne „Grāmata. Teātris. Radošums”, kura tika organizēta sadarbībā ar Daugavpils valsts teātri.. Nometnē piedalījās 60 bērni. Nodarbības vadīja režisori un aktieri. Kā viena no aktivitātēm bija darbošanās ar grāmatām, literāro varoņu kaleidoskopu sagatavošana. Jāpiemin vēl viens projekta gala rezultāts – buklets „Daugavpilieši lasa”.

Konferences diena bija gara, bet ļoti saturīga ar ieskicējumu nākotnei. Bibliotēkām ir jāreaģē uz jaunajām lasītāju prasībām. Jāmeklē ceļi un iespējas kā tradicionālos un inovatīvos bibliotēkas pakalpojumus pārnest  un attīstīt digitālajā vidē, un, galvenais, kā lietotājiem pastāstīt par jaunajām iespējām.




      Atpakaļ