Jaunākās grāmatas

Aktualitātes

105199

Tikšanās ar Karīnu Račko
06.03.2019


Salacgrīvas novada bibliotēku lasītāko grāmatu topā nemainīgu vietu ieņem Karīnas Račko grāmatas- “Saplēstās mežģīnes”, “Debesis pelnos”, “Samaitātā”.

Kāda ir, šo tik populāro bestselleru autore, to 5. marta pēcpusdienā uzzināja lasītāji Salacgrīvas novada bibliotēkā.

Nebaidāmies atzīties, ka bijām satrauktas - par to, kāda izvērtīsies šī tikšanās. Lai gan grāmatas ir izraisījušas ļoti lielu interesi, tomēr atsauksmes no lasītājiem ir atšķirīgas.

Karīna – jauna, savā būtībā gaiša, drosmīga un apņēmīga sieviete, kura piepildījusi savu bērnības sapni saistībā ar rakstīšanu. Viņa nebaidījās lēkt nezināmajā, jo vēlme turēt rokās savu grāmatu bijusi spēcīgāka par bailēm. Liels atbalsts, iedrošinātājs un padomu devējs ir rakstnieces vīrs, par ko viņa ir ļoti pateicīga. Visvairāk autore baidījusies par tuvo cilvēku reakciju, lasot viņas darbus. Pati, būdama meitas mamma, labi apzinās, kā mamma varētu justies, ko tādu izlasījusi. Tomēr tuvo cilvēku reakcija bijusi ļoti pozitīva. Autores Omītei, lasot šīs grāmatas, pat pārstājusi sāpēt mugura. J

Kur tika gūts tas impulss, lai sāktu rakstīt ko tādu?

Sākotnēji dzīves ceļš aizvedis citā virzienā - sākusi studēt zobārstniecību. Karīnu ļoti interesējis un vēl joprojām interesē teorētiskā medicīna, bet darbs praktiskajā zobārstniecības sfērā izrādījies citāds, nekā bija iztēlojusies. Būdama emocionāla un empātiska būtne, ļoti jutusi līdz un pārdzīvojusi par katru pacientu. Šīs rakstura īpašības ir traucējušas zobārstniecībā, jo pacientu emocijas tika nestas uz mājām un tas radījis depresīvu noskaņojumu. Esot bērna kopšanas atvaļinājumā, sākusi pārvērtēt un izvērtēt esošo dzīvi - dzīves vērtības un savus sapņus. Jo bērna piedzimšana liek piedzimt no jauna arī pašai sievietei. Tā šo pārdomu laikā Saplēsto Mežģīņu stāsts pats atnācis pie viņas. No paša sākuma jau bijis pilnīgi skaidrs, par ko rakstīt - no sākuma, līdz beigām. Iesākumā rakstīšana bijusi kā izklaide, kā atpūta. Par izdošanu domas nav bijušas. Vīra iedrošināta, Karīna tomēr iesniedza manuskriptu un pēc pusgada saņēma pozitīvu atbildi no izdevniecības. Dzīve sagriezās kājām gaisā! Autore ļoti labi apzinājās gaidāmo sabiedrības reakciju jo, runājot tik atklāti par intīmām tēmām, vienprātības sabiedrībā nav un nebūs.

Izdevniecība, izdodot pirmo grāmatu, piedāvājusi Karīnai izvēlieties pseidonīmu, lai pasargātu no negācijām, kas neizbēgami sekoja. Karīna pieņēma lēmumu, ka viņa rakstīs ar īsto vārdu. Viņa atzīst - ja izvēlētos šo pseidonīmu, tad viņa nejustos tik labi tagad, jo viņai liktos, ka ir jākaunas par to, ko ir uzrakstījusi.

Grāmatu pārdošanas rādītāji ir pārsteigums pašai autorei. Tomēr sabiedrībā izskanēja dažādi viedokļi. Kā izrādās, mēs dzīvojam ļoti konservatīvā valstī. Karīna: “Mēs visi lasām grāmatas dažādu iemeslu dēļ. Ir grāmatas, kas izglīto, kas sniedz mums informāciju, kas palīdz mums augt vai nu intelektuāli, vai emocionāli, tad ir grāmatas, kuras mēs lasām, lai vienkārši atpūstos, lai atpūtinātu prātu, lai aizmirstos no savām ikdienas problēmām. Katrai grāmatai ir sava funkcija.”

Autore lasītāju viedokļus attiecībā uz intīmajām ainām iedala 3 lielās grupās:

  1. Nekā tāda jau tur nav. Tā taču visi dara. Visiem tas tā notiek.
  2. Nē, tā visa ir kaut kāda utopija. Dzīvē vispār tā nenotiek.
  3. Tas ir tik amorāli, grāmatas ir jādedzina sārtā.

Autore: “Cilvēki izteica šos viedokļus, ar tādu pārliecību, ka viņa viedoklis ir tas vienīgais patiesais. Kas lika aizdomāties par to cik lielā mērā patiesība, jeb tas, ko mēs uzskatām par patiesību, ir tikai mūsu interpretācija, tas ir tas veids, kā mēs redzam, un uztveram pasauli caur savu pieredzes un izpratnes prizmu. Kāpēc tik grūti pieņemt, ka citi var domāt savādāk, ka citiem var būt cita pieredze! Cita dzīve.”

Katras grāmatas beigās ir anotācija – tajā ļoti izskaidrots sižets, kurā lasītājs vēl vairāk tiek sagatavots tam, kas viņu sagaida. Karīna: “Sašutumam nav pamata, jo jātērē ir laiks lietām, kas mums patīk un interesē, nevis, kas mums raisa negatīvas emocijas.”

Par pēdējo grāmatu “Samaitātā” autores vīrs ir teicis: ”Nenāktu par ļaunu izlasīt visiem vīriešiem, lai tomēr to sieviešu domāšanu uztvertu, lai spētu no sieviešu izpratnes un skatpunkta uz pasauli paraudzīties.”

Autore: “Vīrieši lasa un daudz lasa, tikai kautrējas atzīties, ka viņi lasa. Rakstnieks Jānis Ūdris, kurš piedalījās pēdējās grāmatas atvēršanas svētkos teica, ka šie darbi paver jaunu redzes leņķi skatam uz sievieti.  Prieks, ka vīrieši cenšas saprast sievietes!”

Runājot par nākotni, Karīna atklāj, ka nākamajā ziemā iznāks ceturtā grāmata, kuru šobrīd raksta. Kā arī iesaistījusies interesantā projektā - piekritusi Latvijas režisora piedāvājumam uzrakstīt scenāriju jaunai filmai.

“Kāda morāle ir šajos darbos?”- Izskanēja jautājums no cienījamas bibliotēkas lasītājas un pastāvīgas pasākumu apmeklētājas. Uz ko autore atbildēja: “Morāles vērtības grāmatās ir, jo ir mīlestība, un tas ir pats galvenais. Vai tā ir ideāla un ļoti šķīsta, par to var diskutēt, bet mīlestība paliek mīlestība.”

Sarunu noslēdzām ar pārliecību, ka mums ikvienam jāspēj uzdrošināties un ļauties! Noticēt sev un censties piepildīt savu sapni! Būt atvērtiem un spēt izkāpt ārpus noliktajiem rāmjiem!

Diāna Reide

 

Ielādēju...



      Atpakaļ
<< Marts 2024 >>
POTCPSSv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Vai vasara ietekmē Jūsu lasīšanas paradumus?

Jā, lasu vairāk
Jā, lasu mazāk
Nē, vasara neietekmē manu lasīšanu

Apskatīt rezultātus


 
 
Limbažu novada aktualitātes
 
 
Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts
 
Latvijas kultūras datu portāls