41513

E-grāmatas – starp vēlmēm un realitāti
13.01.2014


E-grāmatas – jēdziens, kas jau vairākus gadus nodarbina bibliotekāru, izdevēju, lasītāju un grāmatmīļu prātus. Lai paplašinātu zināšanas par šo tēmu, pagājušā gada nogalē Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar Gētes institūtu Rīgā organizēja semināru „E-grāmatas – starp vēlmēm un realitāti”. No Salacgrīvas novada seminārā piedalījās Korģenes bibliotēkas vadītāja Ilze Baumane un Salacgrīvas bibliotēkas vadītāja Hedviga Inese Podziņa.

Semināru atklāja Gētes institūta Rīgā vadītājs Ulrihs Everdings, kurš e-grāmatas pielīdzināja upei ar ledu. Un upes pašas lauž ceļu ledū, vai nu cilvēki to grib vai nē. E-grāmatas ir ienākušas digitālajā vidē un ar to klātbūtni būs nākotnē jārēķinās.

Par e-grāmatas vietu Latvijā referēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš. Elektroniskā grāmata jeb e-grāmata ir elektroniskā formā publicēts teksts un attēli, kas lasāmi datorā vai citā iekārtā (viedtālrunī, planšetdatorā, e-lasītājā). E-grāmata var būt drukātas grāmatas digitālais ekvivalents, tomēr mūsdienās bieži vien e-grāmata pastāv bez drukātās grāmatas versijas. E-grāmatas neaizstāj drukātās grāmatas, tās ir alternatīva ar savām priekšrocībām - tūlītēja pieejamība un ātra piegāde, detalizētas meklēšanas iespējas, iespēja pievienot savas piezīmes un pasvītrojumus, iespēja pielāgot lasāmā teksta fonta izmēru, iespēja paņemt līdzi daudzas e-grāmatas vienā ierīcē.

E-grāmata ir likumīgi aizsargāts PDF fails, kurš pieejams attiecīgā platformā. Šis jaunais grāmatu veids ienāk Latvijā strauji. 2010.gadā bija tikai 67 izdevumi, bet 2013.gadā jau 381. Ar e-grāmatu izdošanu nodarbojas tādas izdevniecības kā Zvaigzne ABC, Mansards, Atēna, Jumava, Kontinents, Avots. Lielākais izplatītājs  - Zvaigzne ABC. Interneta mājas lapā www.eraksti.lv ir iespēja nopirkt PDF failos esošās e-grāmatas.

Lai stāstītu par tēmu – e-grāmata Vācijā, Latvijā bija ieradies viesis no Vācijas Ekhards Kumrovs (Eckhards Kummrovs), diplomēts bibliotekārs, Hessenes pavalsts publisko bibliotēku centra Vīsbādenes augstskolā koodinators. Latvijas bibliotekāriem bija saistoši uzzināt, kā e-grāmatas tiesiskie jautājumi kārtoti Vācijā, kā notiek šāda pakalpojuma plānošana un ieviešana Vācijas bibliotēkās. Iegāde-licenzēšana, patapināšana-reproducēšana, tie ir jautājumi, kuri pagaidām Latvijas bibliotekāriem ir diezgan neskaidri. Ir tik daudz nianses šāda pakalpojuma ieviešanai bibliotēkās – autortiesības, digitālo darbu aizsardzība, izmantošanas veids, skatāmo ierīču piederība (bibliotēkai vai lasītājam), izmantošanas vieta un laiks. Ir jānodrošina digitālā satura tiesību pārvaldība, kas nepieciešama e-grāmatu izsniegšanai. Bibliotēka var izsniegt darbus, ja ir iespēja nodrošināt ierobežotu izsniegšanu. Izdevniecības nosaka e-grāmatas izniegšanas tiesības un kontroli. Attiecīgi dažādas tiesības var piešķirt vai arī ierobežot. Lietošanas kontrolei svarīga ir pretkopēšanas aizsardzība. Tāpat svarīgas ir piekļuves tiesības – izsnieguma termiņš, lasītāju skaits (cik vienlaicīgi var lasīt vienu un to pašu grāmatu). Likumīgi ir jāsakārto tādi jautājumi, kā drukāšanas tiesības, kopēšanas tiesības (uz telefonu pārkopēt, lai varētu lasīt), savienojuma tiesības – tiešssaistē vai bezsaistē (var lasīt sēžot jūras krastā). Lasītājs nelasīs e-romānu sēžot bibliotēkā, vajag, lai to varētu izdarīt ārpus bibliotēkas – sēžot mājās, parkā, transporta līdzeklī.

Vācijā e-grāmatas tiek lietotas jau ilgstoši. Ir izveidojusies laba sadarbība izdevniecību un bibliotēku starpā. Bibliotēkām ir piekļuva daudzām grāmatām, kuras atrodas uz izdevniecību serveriem. 10% grāmatas jau pārdod bez stingrās aizsardzības, jo ar lielo aizsardzību izdevniecības zaudē peļņu. Vācijā visām grāmatām ir vienāda cena visos veikalos. Nopērkot e-grāmatu, to var vienu reizi lejuplādēt. E-grāmatas ir lētākas nekā drukātās grāmatas. Populāri ir komplekti – ja nopērk drukāto gāmatu, e-grāmatai piekļuve nāk līdzi.

Vācijā kā starpnieks starp e-grāmatu un bibliotēku darbojas vairāki agregatori (apkopotāji). Tie pārdod bibliotēkām e-grāmatas. Agregatori vienojas ar izdevniecībām par licenzēm, nodrošina mediju veikalu bibliotēkām, nokārto pirkumu, saglabā digitālos darbus un gādā par to drošību, piedāvā metadatus, nodrošina portālu.

Aizvien vairāk nākotnē tiks izdotas e-grāmatas un bibliotēkai ir jābūt gatavai nodrošināt, lai lasītājiem ir piekļuve tām. Jāatrisina dažas problēmas. Pirmā un galvenā ir bibliotekāru un sabiedrības kompetence e-grāmatu jautājumā. Latvijas valsts līmenī jānodrošina tehniskā izsniegšanas platforma, licenzēšanas jautājumi, kā arī dialogs ar izdevniecībām. Tāpat valstiskā līmenī jānodrošina bibliotēkas ar modernām tehnoloģijām, piem., planšetdatoriem, kurus izsniegtu lasītājiem uz mājām, lai varētu lasīt e-grāmatu. E-grāmatu nākotnē izsniegs tāpat kā parasto grāmatu.

Un tikai nākotne izvērtēs, ko lasīs vairāk – drukātās vai e-grāmatas. Lai izvērtētu, ir jābūt piedāvājumam iepazīties ar digitālajām grāmatām. Šobrīd Vācijā pieaug e-grāmatu lietotāju skaits. Latvijai tā vēl ir nākotne.




      Atpakaļ