102749

DZEJAS OLIMPĀ KOPĀ AR ULDI BĒRZIŅU
25.10.2018


 

Salacgrīvas pilsētas bibliotēkā dzejas dienas šogad divu mēnešu garumā – septembrī viesos nāca Lija Blūma un Uldis Auseklis, oktobrī – dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš.

Sācis ar dzejoļu krājumu “Piemineklis kazai” (1980), U.Bērziņš pragmātiski liek lietā turku valodas zināšanas (pats saka, ka zinot ap 20 valodu!), 2011. gadā mūsu lasītājiem nododot latviskoto Korānu. Tagad visi spēki veltīti, lai pieliktu punktu spāņu 12. gadsimta varoņeposa “Dziesma par Sidu” atdzejojumam latviešu valodā. Kas ir Sids? Vai mūsu lasītājiem tas liksies interesants? Kāda bibliotēkas viešņa pajautāja tieši: “Vai jūs gadījumā netulkojat tikai to, kas pašam interesants? Cik latviešu aizraus seno batāliju atdzejojums? Varbūt tulkojums ir tikai pašmērķis?” Dzejnieku šie jautājumi mudināja sīkāk kavēties daiļdarba niansēs.

“Latvijas literatūras Gada balvas 2017” laureāts sociālo tīklu komentāros tiek vērtēts kā lielisks cilvēks un dižs intelektuālis. Klausoties, kā viņš pats lasa “Dziesmas par Sidu” latviskojumu, tā vien gribas lūgt U.Bērziņam pašam arī ierunāt šo atdzejojumu – tik niansēts un uzsvariem bagāts varētu būt šāds audioieraksts.

Tiekoties ar Uldi Bērziņu, neizpalika arī jautājumi par viņa dēlu Ansi Ataolu Bērziņu, kurš vienīgais izpelnījies reālu cietumsodu līdz pat š.g. 30. novembrim. 13. janvāra grautiņi Vecrīgā tā arī ieies vēsturē, uz brīvām kājām atstājot tautas musinātājus un “Lietussargu revolūcijas” ideologus. Par to, ka Ansis nenolūdzās un nebučoja roku valdošajai politiskajai kliķei, viņš saņem “pēc pilnas programmas”. Atceramies, ka bija gadi, kad Raimonda Paula dziesma “Manai dzimtenei” dažiem likās par baisu, pakausī jūtot 1905. gada elpu.

Uldis Bērziņš ir ģēnijs – to vairākkārt pauda salacgrīvieši. Bohēmā iešūpots viedais, kurš mums reizi pa reizei pateiktu desmit soļus priekšā. Tiesa, ja mēs to viņam taujātu.

Gints Šīmanis.

Ielādēju...



      Atpakaļ