75922

MĀCĪBSTUNDA PIE VICEADMIRĀĻA GAIDA ANDREJA ZEIBOTA
27.01.2017


 
 

Latvija, būdama jūras valsts, var lepoties ar trim admirāļiem. Grāfs Arčibalds Keizerlings – Pirmās brīvvalsts laika Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris no Liepājas. Teodors Spāde – Latvijas Kara flotes komandieris no Ventspils. Un vidzemnieks, atjaunotās Latvijas Republikas pirmais Jūras spēku komandieris, vēlākais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots. Tieši viņš Barikāžu atceres dienās tikās ar Salacgrīvas un Liepupes vidusskolas un K.Valdemāra Ainažu pamatskolas audzēkņiem, kuri, bibliokuģa “Krišjānis Valdemārs” uzrunāti, devās izziņas braucienā uz Rīgas kuģu būvētavu un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju.

Bibliokuģi un viceadmirāli G.A. Zeibotu saista sena draudzība. Pirmkārt, mākslas,kultūras un jūrasspēku ziņā. Diplomāte Anna Žīgure savulaik pravietiski secinājusi:

“Ir labi, ka Latvijā ir tādi vīri kā admirālis Gaidis Zeibots, kurš aptver arī to, cik liela ir kultūras loma militārajā izglītībā. Bez kultūras nav tautas, un armijas sauszemes un jūras vienības ir tautas daļa.”

A/S “Rīgas kuģu būvētava”, kur G.A. Zeibots ir padomes loceklis, skolēni iepazinās ar kuģu būves tradīcijām Latvijā 100 gadu garumā. Tas ir savdabīgs turpinājums bibliokuģa pagājušā rudens akcijai – iestādīt Rīgas mastu priedes Vidzemes kuģu būves vietās izcilo meistaru piemiņai. Šodienas situācija ir gluži pretēja – trūkst labu kuģu būves meistaru! Kā uzzinājām rūpnīcā, augstas klases kuģu korpusu metinātājus, atslēdzniekus un virpotājus pat nākas ievest kā viesstrādniekus no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Viceadmirālis mums ļāva ielūkoties darbnīcās un cehos, kur top militārie peldlīdzekļi, tāpat varējām vērot, kā tiek būvēts kārtējais dzīvo lašu transportkuģis Norvēģijas zvejniekiem. 

Rīgas kuģu būvētava ar vairāk nekā 100 gadu vēsturi pārsteidza ik uz soļa. Varenie peldošie doki, kuri šais dienās bija gatavi uzņemt kompānijas “Tallink” sniegbalto pasažieru kuģi, radīja skolēnos apbrīnu. Nav noslēpums, ka bibliokuģa komandas mērķis, kā reizi, ir radīt jauniešos interesi par jūrniecības arodiem, tostarp kuģu būvi un remontu.

Tikšanās reize bija lieliska mācībstunda par dzimtenes mīestību, patriotismu, Latviju kā senu un perspektīvu jūras valsti.

Kuģubūves tradīcijas turpinājām iepazīt Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā Vecrīgā. Šis Baltijas valstīs vecākais un fondiem bagātākais muzejs sniedz unikālas vēstures liecības par lībiešiem un kuršiem, kuru dzīvesstilā jaušam saknes mūsu šodienas jūrā iešanas gēniem. Vai kāds no mūsu novada jauniešiem izvēlēsies savu dzīvi saistīt ar jūru? Šis jautājums paliek arvien atklāts, ļaujot runāt statistikai – 13000 Latvijas jūrnieku ik gadu pārved mājās 360 miljonus eiro savām ģimenēm, tai skaitā - bērnu izglītībai, un investīcijām Latvijā.

Nedaudz smeldzīga noskaņa valdīja Doma laukumā, kur todien dega Barikāžu atceres ugunskuri. Dzeltenajā “Ikarusā” varēja aplūkot barikāžu laika fotoliecības, un daudziem jauniešiem tā bija pirmā tikšanās ar tā laika auru.

 Neapšaubāmi - mācībstunda pie viceadmirāļa G.A. Zeibota bija liels pagodinājums mūsu novada skolēniem, jo šis kopā pavadītais laiks liecināja, cik būtiska viņam ir saikne ar jaunajiem, ar tiem, kuri Latvijas kā jūras valsts vārdu nesīs tālāk pasaules jūrās un okeānos. Ne velti mūsu novadnieks komandkapteinis Hugo Legzdiņš ir teicis:

“Lai varētu komandēt jūras spēkus, admirālim jābūt simtprocentīgi godīgam, disciplinētam un gudram. Kopā ar visiem kara jūrniekiem lepojos ar Gaidi Zeibotu, kuram piemīt visas šīs īpašības.”

Bibliokuģa “Krišjānis Valdemārs” aktivitātes arī šogad atbalsta Salacgrīvas novada dome, kurai rūp, lai novada jaunieši atrastu ceļu uz Latvijas nacionālo bagātību – jūru!

Gints Šīmanis

Raivja Struncena foto




      Atpakaļ