79671

ARHITEKTŪRAS GURU IEINTERESĒ BIBLIOKUĢIS
06.07.2017


Kādam būt salacgrīviešu iecerētajam bibliokuģim? Vai labi iecerētā ideja neizplēnēs finanšu nodrošinājuma un talantīgu arhitektu meklējumos? Šādi un līdzīgi jautājumi bieži tiek uzdoti bibliokuģa “Krišjānis Valdemārs” radošajai komandai, ko veido pavisam neliela entuziastu grupiņa. Tiesa, garā un apņēmībā stipra, jo viņiem ir daudz draugu!

            Jūnija beigās bibliokuģa pārstāvji Rīgā tikās ar pilsētplānotāju arhitektu Andri Rozi (Toronto) un bibliotēku projektēšanā un būvē ieinteresēto profesionāli arhitektu Jāni Dripi. Sarunas Pārdaugavā pie Zunda kanāla, kur mājvietu radis augstskolas RISEBA (Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola ) arhitektūras un mediju centrs H 206, notika atraisītā un sirsnīgā gaisotnē, jo tikšanās dalībnieki viens otru jau zina daudzus gadus.

            Andris Roze pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vairākus gadus nostrādāja Rīgā, veidojot galvaspilsētas jauno seju, savu darbību vainagojot ar projektu “Rīgas mugurkauls”, kas rāda Rīgas centrālo asi - Brīvības ielu – no Berģiem līdz Āgenskalnam pilnīgi jaunā gaismā. Iespējams, viņu ietekmējusi Jangstrīta (Yonge Street) Toronto – pasaules garākā iela, uz kuras viņš ikdienā dzīvo.

            Jānis Dripe savu arhitekta profesionālismu spodrinājis Latvijas Nacionālās bibliotēkas būves gados, un bibliotēkas viņam ir mentāli tuvas – nesen kā pasniedzis jaundibināto balvu bibliotekārēm – gaismas nesējām Latvijas pagastos.

            Kāds varētu būt šo arhitektūras grandu pienesums Salacgrīvai? Pirmkārt, tā varētu būt starptautiska jauno arhitektu nometne Salacas krastos nākamvasar, jo RISEB-ā studē jaunieši no daudzām pasaules malām, tostarp arī salacgrīvieši. Tieši pilsēta pie Salacas varētu kļūt par labas jaunās arhitektūras pērli, uz ko, kā uzsvēra J.Dripe, norāda jau viņa kolēģa Andra Kronberga projektētā laiva – lielveikals “TOP!” Tas liecina, ka tirdzniecības centri var arī nebūt bezpersoniskas “skārda kastes” (līdzīgas Kislovodskā ražotajām noliktavām, kādu vērojam Salacas labajā krastā ostas teritorijā vēl no kolhozu laikiem). Un te, renovētās Rīgas ielas un Lauteru ceļa sadurē, paceltos kuģis ar komandtiltiņu, mastiem un bibliotēkai – zinātnes centram – atbilstošu funkcionalitāti. Viens labs arhitektūras piemērs prasa līdziniekus (LTV arhīvā palūkojiet Mārtiņa Ķibilda veidotos raidījumus “Adreses”, arī par Salacgrīvas “TOP!”!), un bibliokuģim te nu ir laimējies – ir ideja, un to ir vērts realizēt! Arhitektu aprindās Salacgrīva tiek minēta kā jaunajai pilsētprojektēšanas domai ļoti draudzīga pilsēta, un tas neapšaubāmi ir arī domes priekšsēdētāja Dagņa Strauberga augstais reitings kolēģu vidū.

            Kamēr viedokļiem apmainās profesionāļi, bibliokuģa radošā komanda devusies vasaras ceļos – jūlijā un augustā būsim Liepājas Jūrniecības koledžā un ostas kapteiņdienestā, apmeklēsim jauniešu nometnes Jūrkalnes “Vēverlejās” un “Kapteiņu ostā” Kuivižos. Salacgrīvas “3x3 nometnē” vadīsim ievirzi “Vējš burās”, kur latviešu jaunieši no visas pasaules instruktora Ojāra Liedeskalniņa vadībā mācīsies burāt un braukt ar jollām, latviskuma stundā tiksies ar bibliokuģa patronu kinorežisoru Jāni Streiču un jūras zinībās klausīsies viceadmirāļa Gaida Andreja Zeibota stāstā. Protams, neizpaliks kolēģu apmeklējumi tuvās un tālās bibliotēkās, līdz pilsētas svētkos 12. augustā salacgrīvieši un novada ļaudis tiks aicināti ieklausīties publicista Ērika Hānberga stāstījumā.

Bibliokuģim būt! – tā ir salacgrīviešu apņemšanās un pārliecība, ko spēcina plašā profesionāļu interese par mūsu projektu.

Gints Šīmanis

Attēlā: pilsētplānotājs Andris Roze un arhitekts Jānis Dripe sarunā ar bibliokuģa bocmani Gintu Šīmani. Raivja Struncēna foto.

 
Ielādēju...



      Atpakaļ